Politiķi turpinās sēdēt divos krēslos
Neieslīgstot dziļās diskusijās, Saeimas vairākums noraidījis opozīcijas ierosinājumu liegt ministriem saglabāt arī deputāta mandātu. Šobrīd vienīgais ministrs, kas izmanto iespēju savienot deputāta un ministra amatus, ir Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Guntis Belēvičs.
Saeimas kārtības rullis un likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz – ja Saeimas deputāts tiek iecelts ministra amatā, tam ir tiesības saglabāt abus amatus.
Savukārt opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība uzskata – lai sekmīgi ritētu darbs Saeimā un parlamenta komisijās, nepieciešama maksimāla slodze no visiem simt deputātiem, jo tikai tā varot nodrošināt pilnvērtīgu vēlētāju viedokļa pārstāvniecību. Taču ministru grafiks ir noslogots un esot grūti savienot abus amatus. Tāpēc, lai no tā neciestu nozare, par kuru konkrētais ministrs ir atbildīgs, nepieciešams noteikt, ka Saeimas loceklis nevar būt ministrs.
«Domāju, ka mums patiešām ir jāļauj strādāt Ministru kabineta locekļiem neatkarīgi un jāspēj pildīt savus pienākumus, un jāspēj arī atskaitīties parlamentam par saviem padarītajiem darbiem un, protams, nepadarītajiem. Varas dalīšanas princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko realizē neatkarīgas autonomas institūcijas. Likumdevējs kā augstākā valsts institūcija veic uzraudzību pār izpildvaru, un tāpēc rodas situācija, ka Saeimas loceklis reizē kā Ministru kabineta loceklis uzrauga pats savu darbu,» saka Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums.
Neraugoties uz gana saprātīgajiem opozīcijas argumentiem, lielākā daļa parlamentāriešu nobalsoja pret šo ierosinājumu. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, piemēram, uzskata, ka abu amatu savienošana ir pieļaujama un ministram tiesības izvēlēties mandātu saglabāt vai uz laiku nolikt jāsaglabā.
Tiesa, viņš gan atzina, ka daļēji ciešot abos amatos esošās personas darbs Saeimas komisijās, taču tas neesot tik būtiski, lai spēkā esošo kārtību mainītu. G. Belēvičs ir divu ar viņa pārziņā esošo nozari nesaistītu Saeimas komisiju loceklis – Ārlietu un Eiropas lietu komisijā.
Tam, ka politiķiem jādod iespēja vienlaikus būt gan deputātam, gan ministram, piekrīt arī Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Turklāt viņš opozīcijai pārmet nekvalitatīvu darbu, kas situācijas maiņai rosina grozīt divus likumus, bet nav ņēmusi vērā faktu, ka valsts pamatlikumā atrunātas politiķa tiesības būt deputātam un ministram vienlaikus. Tāpēc loģiski būtu, ja opozicionāriem tik svarīgo problēmu tie risinātu no pareizā gala.
Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars norāda, ka diskutēt par šo jautājumu, protams, var. Turklāt no praktiskā viedokļa viņš piekrīt priekšlikumu iesniedzējiem, jo abus amatus savienot ir ļoti sarežģīti, taču parlamentārās republikās šāda prakse esot normāla. Dažās valstīs politiķis pat nedrīkst būt ministrs, ja viņš vienlaikus nav arī parlamenta deputāts.
«No praktiskā viedokļa piekrītu iesniedzējiem, jo savienot abus amatus ir ļoti sarežģīti – ir jāupurē viens vai otrs darbs, ja vien nozare nav ideāli sakārtota. No juridiskā viedokļa parlamentārām republikām tas ir normāli,» saka eksperts.
Atgādināt, ka veselības nozare tajā samilzušo problēmu dēļ šobrīd ir sabiedrības uzmanības centrā, iespējams, ir lieki.