ASV Latvijai dod solījumus un atgādina vēlmes

Uzsverot Latvijas un ASV draudzību, kas esot nozīmīgāka par abu valstu sadarbību NATO, ASV vēstniece Nensija Bikofa Petita sola NATO karaspēka klātbūtnes ievērojamu palielināšanu.

Vienlaikus diplomāte neaizmirsa Saeimas Ārlietu komisijas deputātus pakārdināt ar labumiem, kurus Latvijai sniegtu daudzu ar aizdomām vērtētais Eiropas un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līgums.

Tikšanos ar komisijas deputātiem ASV pārstāve aizsāka ar uzslavu par Latvijas atgūtās neatkarības 25 gados paveikto – iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, krīzes pārvarēšanu un pārliecinošo virzību uz Eiropas Sadarbības un attīstības organizāciju. Reti kura pasaules valsts ko tādu spējusi paveikt tik īsā laikā, uzskata N. Bikofa Petita.

Savukārt atgādinot par Krievijas Federācijas agresiju, kas nekaunas izmantot bruņotu spēku, lai paplašinātu savas robežas, vēstniece ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas vārdā atkārtoti apliecināja, ka Savienotajām Valstīm Eiropas un Latvijas drošība ir prioritāšu sarakstā.

Tādēļ ASV nākamgad esot iecerējušas tērēt 3,4 miljardus dolāru, lai palielinātu NATO karaspēka klātbūtni Eiropā un Baltijas valstīs. Vēstniece atzina, ka līdz šim smagā bruņojuma un armijas kontingenta klātbūtnes intensitāte Latvijā svārstījusies plašā amplitūdā, taču nākamgad NATO sabiedroto spēki šeit uzturēsies pastāvīgi nemainīgā skaitā.

Mierinot agresīvā kaimiņa satrauktos prātus ar smagās kara tehnikas un karavīru klātbūtnes solījumu, vēstniece atgriezās pie sasniegumiem turīgas un tiesiskas valsts veidošanā. Viss tomēr neesot tik labi, kā varētu vēlēties. Proti, ASV satrauc lielais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, problēmas maksātnespējas procesos un necaurskatāma publisko iepirkumu sistēma. Latvijas progress šo problēmu risināšanā neesot pietiekams, lai ASV iedrošinātu savus uzņēmējus šeit investēt.

Taču līdz ar konvencionālo pieeju situācijas uzlabošanai – minēto problēmu novēršanu, N. Bikofa Petita norādīja uz alternatīvu risinājumu valsts ekonomikas stiprināšanai.

Vēstniece uzskata, ka šobrīd Ņujorkā Eiropas Savienības un ASV pārstāvju apspriestais Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līgums īpaši izdevīgs būtu tieši Latvijai, jo mūsu tautsaimniecībā dominē mazie un vidējie uzņēmumi.

Diplomāte norāda, ka šādiem uzņēmumiem ir ārkārtīgi grūti veikt noieta tirgus paplašināšanai nepieciešamo izpēti, bet līdz ar līguma noslēgšanu tiktu atcelti visi pārokeāna tirdzniecību kavējošie šķēršļi un Latvijas uzņēmējiem atvērtos milzīgs noieta tirgus. Galu galā ASV darīšot visu, lai Latvija kļūtu par turīgāku valsti.

Tiesa, Eiropas Savienībā daudzi ar aizdomām lūkojas uz dziļā slepenībā notiekošajām sarunām ar ASV, jo pastāv bažas, ka pasaules lielvara vēlas panākt tādus līguma noteikumus, kas būtu pretrunā ar šobrīd ES spēkā esošajiem standartiem, piemēram, pārtikas drošības jautājumā. Francijas premjerministrs Manuels Valss ir skaidri pateicis, ka Francija neparakstīs šo līgumu, ja tajā būs iestrādātas atkāpes no spēkā esošajiem preču drošības standartiem. Neraugoties uz smagnējām sarunām, B. Obamas administrācija tomēr cer, ka līgums tiks parakstīts līdz nākamajam gadam.