Nacionāļi cīņu pret Stambulas konvenciju zaudē

Cīņā pret Stambulas konvencijas parakstīšanu Nacionālajai apvienībai un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam personīgi izpelnoties gan nopēlumu, gan uzslavas, dokumentu valdībā tomēr parakstīs. Protams, nelīdzēja arī opozīcijā esošās Saskaņas deputātes Jūlijas Stepaņenko organizētā atklātā vēstule Ministru kabinetam. Konvenciju, visticamāk, ratificēs arī Saeimā.

Stīvēšanās ap konvenciju, kurai tradicionālo vērtību piekritēji pārmet šo vērtību iznīdēšanu un pat vēršanos pret valsts pamatlikumu, aizsākās tikai šajā gadā. Vēl pērn Tieslietu ministrijai, kura pie šā dokumenta strādā kopš 2009. gada, iebildumu pret nebija.

Taču īsi pirms lēmuma pieņemšanas valdībā Nacionālās apvienības pārziņā esošā Tieslietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka dokuments nekādā gadījumā nav parakstāms, jo Latvijā, salīdzinot ar attīstītajām Skandināvijas valstīm, ir zemāka vardarbība pret sievietēm arī bez šīs konvencijas.

Raibs atbalstītāju loks

Cīņā pret konvencijas parakstīšanu līdz ar Nacionālo apvienību iesaistījās arī J. Stepaņenko, kurai tikumība un tradicionālās vērtības ir īpaši tuva tēma. Lai kaut nedaudz svaru kausus nosliektu pret konvencijas parakstīšanu, viņa noorganizēja piecas Saeimas frakcijas pārstāvošu deputātu parakstītu vēstuli Ministru kabinetam.

Tajā deputāti norāda, ka, iepazīstoties ar konvencijas tekstu, «nav guvuši pārliecību, ka Konvencijas parakstīšana ir efektīvākais veids vardarbības izskaušanai. Tāpat arī deputāti neuzskata, ka Latvijas sabiedrībai būtu nepieciešams kāds dokuments, kura dēļ ir jāziedo savas tradīcijas un ģimenes vērtības un jāuzņemas saistības jaunu starptautisku kontrolējošo institūciju priekšā, būtiski transformējot sabiedrību, ar kuru šis solis nemaz nav saskaņots».

Līdz ar J. Stepaņenko šo vēstuli parakstīja Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Valters Dambe, No sirds Latvijai - Silvija Šimfa un no Latvijas Reģionu apvienības - Inga Bite.

Saskaņa palīdzēs

Ņemot vērā, ka opozīcijai valdības lēmumos praktiski nav nekādas teikšanas, mazo opozicionāru pārstāvju parakstiem īpaša uzmanība nav veltāma. Savukārt J. Stepaņenko viedoklis nepauž lielākās Saeimas frakcijas - Saskaņas - viedokli. Tās priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs skaidro, ka frakcija par šo jautājumu vēl nav lēmusi. Taču zināms, ka Saskaņa atbalstīs konvenciju, ļaujot J. Stepaņenko paust savu atšķirīgo viedokli.

No kopainas izkrīt vien vēstuli parakstījušais ZZS deputāts, taču zināms, ka zaļzemniekiem, balsojot par konvencijas ratifikāciju, būs brīva izvēle, tādēļ V. Dambes izvēle atbalstīt opozicionāres viedokli partijas iekšienē netiks kritizēta pārāk smagi.

Tas, ka zem vēstules nav Vienotības deputāta paraksta, izbrīnu neizraisa, jo šis politiskais spēks ir vienīgais, kas uzstājis par dokumenta parakstīšanu un ratifikāciju bez ierunām. Savukārt ZZS norāda, ka konvencijai pievienots pielikums, kurā Latvija atgādinās par tiesībām to ievērot tikai tik tālu, cik tā nekonfliktē ar valsts pamatlikumu - Satversmi. Kopumā tas nozīmē, ka līdz ar Saskaņas, Vienotības un kaut daļēju ZZS atbalstu kontroversiālo Stambulas konvenciju Saeimā ratificēs.

Valdībā bez pārmaiņām

Konvencijas kontekstā visas viedokļu gammas pārstāvniecība koalīcijā nedod arī pamatu pieņemt, ka valdībā Stambulas konvencijas kontekstā būtu izveidojušās saspīlētas attiecības. Koalīcijas partneri vēl iepriekšējās valdībās pierada pie Nacionālās apvienības apņēmības, aizstāvot savus principus. Līdzīgi kopš premjerministra amata zaudēšanas uzvedas arī Vienotība, tādēļ status quo valdībā ir saglabājies.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan ir kritizējis Dz. Rasnaču par tā darbību konvencijas izvērtēšanas gaitā, bet otrdien valdības sēdes laikā premjerministrs Māris Kučinskis saņēma vairāku nevalstisko organizāciju lūgumu «nopietni izvērtēt tieslietu ministra atbilstību amatam un spēju pildīt ar likumu noteiktās funkcijas» strādāt sabiedrības labā. Tomēr Saeimas sastāvs un Nacionālās apvienības stūrgalvības dēļ Dz. Rasnača amats apdraudēts nav, jo vairāk tādēļ, ka premjerministrs ir atzinis - viedokļu dažādība ir normāla parādība.