Vienotības izvēle – iekšēja harmonija vai enerģiska rīcība

Cīnoties par iekšējā līdzsvara atjaunošanu un vēlētāju uzticības atgūšanu, kādreiz populārākā koalīcijas partija Vienotība aizsākusi Latvijas politikā vēl nebijušu tradīciju – publiskas organizācijas priekšsēdētāja amata kandidātu debates. Ceļā uz vienu mērķi tie piedāvā konceptuāli atšķirīgas metodes.

Jau vēstīts, ka par Vienotības līdera vietu cīnīsies 32 gadus vecais partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Eduards Smiltēns un 58 gadus vecais Vienotības valdes loceklis, bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs. Pirmais no pieciem debašu raundiem notika Vidzemes vēlēšanu apgabalā Cēsīs.

Pasīvais pret aktīvo

E. Smiltēns, ja kļūs par partijas priekšsēdētāju, ir apņēmies saliedēt kolektīvu, kurš organizācijas iekšējā sarakstē bieži sūkstās par to, ka tā dēvētajiem ierindas biedriem gandrīz nav iespējams ietekmēt partijas kursu un lēmumus. Lai to mainītu, kandidāts centīšoties izveidot tādu partijas struktūru, kura lēmumu pieņemšanā vienlīdzīgi ieklausīsies gan Saeimā un Eiropas Parlamentā strādājošajā partijas elitē, gan ierindas biedros no reģioniem.

E. Smiltēns ir pārliecināts, ka viena no lielākajām Vienotības problēmām pašlaik ir tās iekšējās nesaskaņas, kuras partijas vadības vairākums cenšas paslaucīt zem tepiķa. Proti, jautājumu par grēcīgo biedru izslēgšanu vai atstāšanu partijā vajadzētu izlemt vēl šai valdei. Pretstatā E. Smiltēna izvirzītajam mērķim - atjaunot iekšējo harmoniju, kas signalizētu vēlētājam par organizācijas vitalitātes atgriešanos un atjaunotu ticību tās produktīvai dzīvotspējai, A. Piebalgs šo Vienotības restarta komponenti apiet, definējot, ka vispirms jāatgūst partijas reitings līdz 10% slieksnim. Tas dotu iespēju ne tikai uzvarēt pašvaldību nākamā gada vēlēšanās, bet arī veiksmīgi kandidēt 2018. gada Saeimas vēlēšanās.

Lai šo mērķi sasniegtu, esot nepieciešams koncentrēties uz dažādu reformu un ierindas projektu realizēšanu, nevis ļauties ierastajai plānošanai. Iekšējā disciplīna un saskaņa arī esot svarīgs aspekts, taču to nevajadzētu pārvērtēt.

Uzskatot, ka jautājums par nepaklausīgo partijas biedru sodīšanu jānodod jaunajai valdei, A. Piebalgs arī norāda, ka organizācijas statūti ir neprecīzi un konkrētajā situācijā tos esot grūti piemērot. Tādēļ jaunajai valdei tie būtu jāpilnveido, pielāgojot laikam, un, stiprinot partijas disciplīnu, vajadzētu noteikt precīzus pārkāpumus un tiem piemērojamos sodus. Bijušais eirokomisārs piedāvā arī skaidri noteikt un paplašināt partijas valdes priekšsēdētāja pilnvaras.

Satversmes grozīšana

Būtiskas atšķirības vērojamas arī abu kandidātu redzējumā par to, kā veidot vēlētāju attiecības ar varu. Abi atbalsta pašvaldību referendumu ieviešanu, kuri būtu lietderīgi, ja to regulējumā novērstu iespējamos valsts drošības apdraudējumus, bet krasi atšķirīgs ir viņu viedoklis par Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību.

A. Piebalgs uzskata, ka sabiedrība novērtētu un justos iesaistītāka valsts pārvaldē, ja tai dotu iespēju vēlēt Valsts prezidentu. Turklāt populārā tēze, ka šāda kārtība nozīmētu arī prezidenta pilnvaru paplašināšanu, neesot precīza. Prezidentam jau tā esot ļoti plašas pilnvaras, piemēram, tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Viņš arī uzskata, ka vismaz diskusijas vērta būtu iecere ļaut kandidēt Saeimas vēlēšanās jau no 18 gadiem.

Vājās vietas

Diskusijas laikā nevarēja nepamanīt abu kandidātu vājākās vietas. Tā E. Smiltēns ļoti labi apzinās, ka viņam var pārmest pieredzes trūkumu un jaunību. Lai to kompensētu, viņš reizēm pat pārāk uzkrītoši atkārtoja, kādos svarīgos amatos viņš līdz šim bijis un cik daudz izdarījis, piemēram, būdams parlamentārais sekretārs Zemkopības ministrijā. Jūtams arī pieredzes trūkums publiskajā runā, kurā E. Smiltēnu nenoliedzami pārspēj desmit gadus Eiropas Komisijas smagsvaru kompānijā iemaņas kaldinājušais A. Piebalgs.

Taču pieredze Komisijā un tās dāvātās iespējas - konsultāciju sniegšana un lekciju lasīšana - A. Piebalgam sagādājušas arī mīnusu. Atšķirībā no E. Smiltēna viņš praktiski novārtā pametis reģionālās nodaļas un apmeklējis tikai tās dažas, kuras viņu uzaicinājušas. Arī neapmeklēto valdes sēžu skaits esot pārāk liels. Tas klātesošos mudina domāt, ka A. Piebalga vadībā nodaļu aktīvisti atkal tiks pamesti novārtā.