Rīt aprit simts dienu, kopš apstiprināja Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska valdību. Kaut arī šajā laikā valdība kalnus gāzusi nav, uzņēmēju pārstāvji pauž viedokli, ka M. Kučinska komandu kritizēt pagaidām nevajadzētu. Savukārt sabiedrības attieksmē pret valdību izmaiņas Ministru kabinetā ieviesušas nav – tā joprojām ir negatīva.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norāda, ka sabiedrības uzticēšanās valdībai pēc M. Kučinska kļūšanas par premjerministru nav būtiski mainījusies un valdības darba vērtējuma indekss joprojām ir negatīvs.
Sabiedrība pesimistiska
«Latvijā atkal jau notikums, kuram (vismaz teorētiski) bija liels potenciāls mainīt sabiedrisko domu - dot cerības un aktivizēt entuziasmu -, bet kurš nekādā būtiskā veidā sabiedrības pesimistisko noskaņojumu nav mainījis,» saka eksperts.
Uz to norāda arī politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Lapiņš. «Pesimisms lēnām palielinās, pat neskatoties uz to, ka Latvijā ir samērā jauna valdība, kas strādā tikai dažus mēnešus. Iepriekš jaunas valdības izveide nesa sev līdzi jaunas cerības, un gandrīz vienmēr bija vērojams ilglaicīgāks vai īslaicīgāks optimisma pieaugums sabiedrībā. Šoreiz izskatās, ka valdības nomaiņa iedzīvotāju optimismu īpaši nav vairojusi,» pauž A. Lapiņš.
Tomēr bezcerīgam pesimismam neesot pamata, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš. «Saprotu, ka tas nav populāri, bet šobrīd varu teikt tikai to labāko. Kopējais novērtējums ir par kārtu labāks par iepriekšējām divām valdībām,» ir pārliecināts uzņēmēju pārstāvis.
Uzņēmēji apmierināti
Uzņēmējus priecējot tas, ka valdības darba plāns un tās pārstāvju retorika liecina - premjers un valdība kopumā tautsaimniecības attīstību redz kā būtiskāko prioritāti, jo, tikai attīstot tautsaimniecību, būs iespējams atrisināt arī pārējās problēmas.
Cerību rosinošas esot arī valdības pārstāvju attiecības ar uzņēmējiem. «Tie valdības locekļi, ar kuriem biznesam visvairāk jākontaktējas, vismaz šobrīd ir aktīvā dialogā ar kameru. Ar iepriekšējo premjerministru tikāmies varbūt reizi gadā, bet šobrīd ir tā, ka Kučinska kungs ir atradis laiku reizi mēnesī, lai tiktos un apspriestu aktualitātes. Ir arī vienošanās, ka tas tā turpināsies,» cerīgs ir J. Endziņš.
Aktīvais dialogs un lēmumu nesasteigšana uzņēmējos viešot ticību, ka šajā valdībā netiks pieņemti lēmumi, kas iepriekš nav pārrunāti ar sociālajiem partneriem. «Es ceru un ticu, ka šis varētu būt izņēmuma gads, kad budžeta izstrādāšanas posmā bizness nesagaidīs kādus iepriekš neizdiskutētus lēmumus kā iepriekšējās reizēs, kad, piemēram, gremdēja mazo biznesu,» saka LTRK vadītājs, kurš atzīst, ka nopietnam valdības darba vērtējumam vēl nav pienācis laiks - simts dienās neko būtisku nav iespējams izdarīt.
Padarītā nav
«Ja skatāmies uz padarītajiem darbiem, kas būtu sākti un pabeigti, tādu nav, izņemot valdības darbības plāna sagatavošanu,» tam, ka M. Kučinska valdības paveikto darbu saraksts ir tukšs, piekrīt arī politologs Filips Rajevskis. Tajā gan varētu iemānīt iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, taču lielāko daļu, lai tas kļūtu iespējams, paveica iepriekšējās valdības.
«Viss pārējais mums karājas gaisā - nav īsti skaidrs, kā izskatīsies veselības aprūpes reforma, nav skaidrības, kādas būs reformas Valsts ieņēmumu dienestā,» iesāktos, bet pagaidām nepabeigtos darbus uzskaita politologs, kurš uzskata, ka pagaidām valdība strādā stabili, bet pirmais nopietnais tās pārbaudījums būs nākamā gada budžeta veidošana.
Savukārt Solvita Āboltiņa, kuras vadītā Vienotība M. Kučinskim zaudēja valdības vadītāja amatu, uzskata, ka valdība ir pārāk nepamanāma un tās ministri (ar dažiem izņēmumiem) ir pārāk kūtri jaunu ideju virzīšanai.
M. Kučinska politiskajai konkurentei nav pieņemama arī M. Kučinska akceptētā VID ierēdņu rotācija, izveidojot tiem jaunus amatus, kā arī Ministru prezidenta biroja kapacitātes vairošana, izmantojot budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.