Edvards Smiltēns: Latvijas simtgade jāsagaida ar citu Rīgas mēru

Vienotības (V) vadītāja amata kandidātu debatēs sākusies vairāksolīšana gluži vai kā pirms parlamentārajām premjera amata kandidātu debatēm. Lai gan partijas vadītājs varētu būt arī premjera amata kandidāts, primāri tomēr ir jautājums, vai V spēs sasmelt izlieto ūdeni, vienot partiju iekšēji un atgūt tai zaudēto vēlētāju uzticību. Par šo ceļu Neatkarīgās intervija ar V valdes priekšsēdētāja amata kandidātu Edvardu Smiltēnu.

Neatkarīgā: - Kas, kurš jūs iedrošināja kandidēt uz V vadītāja amatu?

Edvards Smiltēns: - Reģionālās nodaļas. Esmu bijis V kopš tās veidošanas, kā partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) pārstāvis biju deleģēts V veidošanas sarunām, biju viens no 10. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadītājiem. Esmu izveidojis diezgan daudz nodaļas V, regulāri tiekos ar cilvēkiem reģionos, atsevišķas pensionāru vai citu cilvēku kopas pat pasludinājušas, ka esmu viņu pārstāvis Saeimā. Nepiekrītu vaimanātājiem, ka politikā viss ir slikti, jāmaina sistēma. Mums ir ļoti demokrātiska Satversme, laba politiskā sistēma - parlamentārā demokrātija, un nav vajadzīga stingrā roka, autoritārisma iezīmes. Gribu uzbūvēt spēcīgu politisko organizāciju, lai Latvijas tauta pati varētu piedalīties politiskajos procesos, pārvaldīt savu valsti. Iedrošina arī reģionālo nodaļu enerģija, visupirms jau Liepājas nodaļas aktivitāte, kura uzsita dūri galdā, sasauca visus reģionu pārstāvjus un pateica, ka kongress vajadzīgs agrāk un jāmaina partijā domāšana.

- Pats bijāt par ārkārtas kongresa sasaukšanu, kad to pirmo reizi prasīja Liepājas nodaļa?

- Biju noskaņots atbalstīt, iekšējā sajūta man bija, ka ir nepieciešamas pārmaiņas.

- Bet kāds bija jūsu balsojums valdē?

- Valdē diskusijas bija par to, ka, rīkojot kongresu agrāk, būs nepieciešams starpkongress, citādi radīsies problēmas, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, nebūtu labi īsi pirms tām pārvēlēt partijas vadību. Es to apzinājos, bet, kad aizbraucu uz Liepāju, kur, dīvaini, bet bija maz pārstāvēti Saeimas deputāti un partijas amatpersonas, bet bija visu reģionālo nodaļu vadītāji, man kļuva pilnīgi skaidrs, ka pārmaiņām jābūt ātrāk.

- Spēcīga, liela partija V jau ir bijusi vairākus gadus, vadot valdību, veidojot koalīcijas, nosakot toni. Tagad tā ir uz ievēlēšanas barjeras robežas - kas jādara citādi, lai to drīzāk reanimētu?

- V ir veidojusies no dažādiem politiskajiem spēkiem, neraugoties uz to, mums izdevās noturēt mazākuma valdību pirmās Valda Dombrovska valdības laikā un atrisināt finanšu krīzi, apturēt ekonomikas brīvo kritienu. Spēka avots bija cilvēku apvienošanās vienota mērķa vārdā, mēs sapratām, ka šīs dažādās partijas ar pastāvošajām kvotām vēlēšanu sarakstos, amatos, bremzē partijas attīstību un svarīgāko mērķu sasniegšanu. Mērķis bija izveidot plašā sabiedrībā sakņotu partiju, kas spēj ieklausīties Latvijas cilvēkos un sadzirdēt viņus.

- Vai pirmā indikācija, ka ar šo spēju kaut kas nav kārtībā, jau nebija Valda Zatlera partijas parādīšanās un triumfs vēlēšanās? Viņi iegāja jūsu nišā.

- Zatlera partijas parādīšanās ir cits jautājums. Jāskatās, kas V nogāja greizi. Katrs iegrima savā nozarē, risinot praktiskās problēmas, arī es līdz elkoņiem biju konkrētos likumprojektos, tādējādi mazliet pazaudējām kopējo bildi. Būtiska kļūda bija dažādu iekšējo grupu veidošanas pieļaušana. Daudz pieminētais sešnieks sevi arī medijos tā piesaka - mēs nedrīkstam iet atpakaļ dažādu formējumu veidā, līdz pat tam, ka mums iekšēji jāskaņo viedoklis starp dažādām partijas grupām. Tas vājina partiju un tās rīcībspēju. Mērķis, izveidojot V, tieši bija šo robežu nojaukšana un cilvēku apvienošana vienota mērķa vārdā.

- Nav jau notikusi pārgrupēšanās? Sešniekā ir cilvēki gan no SCP, gan lietussargu grupas, gan Pilsoniskās savienības. Kādas ir šīs iekšējās grupas, kas tās vieno un kā grasāties nojaukt to robežas?

- Redzamākā grupa ir šis sešnieks. Tiklīdz kāda grupa sāk konstituēties patstāvīgai darbībai, pārējie sāk domāt, ka tur sāk veidoties atsevišķs varas elements un varbūt arī viņiem jārīkojas līdzīgi.

Atsevišķi grupas locekļi sevi definējuši kā liberāļus, un viens izteikts jautājums, ko viņi aizstāv, kas tiešām atbilst liberālai domāšanai, ir par partnerattiecību likumu. Citos jautājumos viņu nostāja drīzāk kontrastē ar liberālo domāšanu. Piemēram, veselības aprūpē, kur liberāļiem vajadzētu atbalstīt privātās apdrošināšanas lomu, viņu nostāja tāda nav. Liberālisms balstās uz ticību tam, ka brīvais tirgus sakārtos procesus, bet, piemēram, arī ātro kredītdevēju gadījumā viņi atbalstīja to rīcības brīvības ierobežošanu, lai neapdraudētu sabiedrības kopējās intereses. Neredzu izteiktu liberālismu, arī vienotību citos politiskajos jautājumos. Aleksejs Loskutovs iesniedza grozījumus KNAB likumā, kur pilnīgi pretējs viedoklis bija Ilzei Viņķelei. Andrejs Judins Krimināllikuma grozījumos izteica pretēju viedokli frakcijas, tostarp sešnieka, vairākumam.

- Tad kas vieno?

- Iespējams, ka šādi notiek cīņa par varu, tiek mēģināts izveidot vēl kādu varas centru. Bet šāda grupas pozicionēšana ir pret partijas statūtiem un V dziļāko būtību, kur noteikta skaidra hierarhija, tā šķeļ partiju.

- Ko darīt ar šķeltniekiem? Esat kritizējis problēmas paslaucīšanu zem tepiķa, Ētikas komisijai un valdei nepieņemot lēmumu par deputāšu Viņķeles un/vai Lolitas Čigānes izslēgšanu no partijas. Vajadzēja izslēgt, valdei lemt ātrāk?

- Runa nav tikai par diviem vai sešiem deputātiem, bet par principu, noteikumu ievērošanu visiem - ja no tiem atkāpjamies, zūd motivācija un degsme pārējiem. Valdei par to bija jāpauž skaidra nostāja, vai tā bija atzīstama rīcība vai ne.

- Kas «tā»? Viņu atbalsts ZZS premjera kandidātam, vēl pirms prezidents viņu nominēja?

- Lēmums par dalību Māra Kučinska kā premjera valdībā de facto tika pieņemts nevis V vēlētās institūcijās, bet ZZS frakcijā, kur atsevišķi V biedri devās apspriesties.

- Andris Piebalgs teic, ka tam nav pierādījumu. Jums ir?

- Publiskajā telpā šāda vizīte ir atreferēta, un pašas iesaistītās personas par to ir runājušas. Par to liecina arī tālākā notikumu attīstības virkne. Tas nebija korekti pret V biedriem un sabiedrību kopumā.

- Ja valdē būtu bijis balsojums, balsotu par izslēgšanu?

- Kā minimums, es to nosodītu. Kad partijas biedre tviterī pauda nepieņemamu viedokli, valde ieteica uz laiku apturēt viņas darbību partijā - tā bija asa rīcība, tā mēs zaudējām, iespējams, aktīvāko reģionālo nodaļu Kandavā.

V biedri nodaļās redz, ka Saeimas deputāti ir salīdzinoši privileģēti, viņu lietas neskata tik ātri, argumentējot, ka tas varētu apdraudēt frakcijas vai valdības stabilitāti.

- Apdraudētu? Viņām nesekotu vairāki Rīgas domnieki, Saeimas deputāti, varbūt kāds ministrs?

- Šie visi argumenti valdē jāliek galdā un jāizvērtē, bet tas nedrīkst būt šantāžas elements, kāpēc nereaģēt. Kā minimums, jābūt rīcības nosodījumam, jo reakcijas neesamība iedrošinās citus rīkoties līdzīgi, bet, ja tas atkārtosies, tas būs nāvējoši partijai.

- Kāpēc lai jums izdotos novērst sašķeltību un atrisināt citas problēmas, ja tas neizdevās Āboltiņai? Nevar teikt, ka viņa būtu ļoti anarhistiska vadības stila piekritēja.

- Runāsim par Piebalga kungu un mani!

- Jautāju par jums un Āboltiņu!

- Āboltiņa nekandidē uz partijas vadītāja amatu. Ar Piebalga kungu esam dažādi domājoši cilvēki, viņš runā par to, kā sasniegt 10% reitingu tuvākajā laikā, bet tas ir jautājums par pagātni. Reitings ir pagātne, kas atspoguļo darba vērtējumu pirms mēneša. Vēlos partijā mainīt domāšanu un panākt visas V iesaisti politiskajā procesā, nevis centralizēt varu partijas priekšsēdētāja un valdes rokās, bet to nedaudz decentralizēt. Partijas domei jābūt kā tiltam starp Saeimas deputātiem un reģionālajām nodaļām.

- Esošā dome tāda nav?

- Vēlētos, lai vairāk tiktu izmantota iespēja domē radīt idejas, nevis tikai prezentēt. Lai domes sēdēs sadzirdam visu reģionu viedokli, veidojam V politisko pozīciju asākajos jautājumos, kas parādās darba kārtībā. Vēlos, lai reģionālajām nodaļām būtu reāla ietekme uz partijas politikas veidošanu, lai cilvēkiem, kas iestājas V, būtu pilnīgi skaidrs, kā viņi var palīdzēt Latvijai, kā viņu ideja var nonākt līdz reālam priekšlikumam, izpildījumam Saeimā vai pašvaldībā. Tas ir jautājums par to, kā piepildīt to apmēram 200 000 cilvēku cerības, ar kurām viņi vēlēšanu urnās iemeta aploksni ar V zīmi. Tas ir jautājums par rīcībspēju dažādos līmeņos, gan risinot bēgļu krīzi Eiropas līmenī, gan izglītības, veselības jautājumus valdībā. Kad panāksim šo attieksmes maiņu attiecībās ar sabiedrību, iesaistot to procesos, reitingi atnāks paši no sevis. Mērķis ir V atgūt savu ietekmi Latvijas politikā, kāda bija pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kad mums bija 33 mandāti.

- Esat V no tās pirmsākumiem, esat valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, darbojaties ar partijas reģionālajām nodaļām - kas traucēja ieviest šos uzlabojumus partijā jau līdz šim?

- Savas kapacitātes ietvaros savā konkrētajā amatā esmu izdarījis maksimāli iespējamo, bet katrai pozīcijai ir sava specifika. Esmu strādājis ar reģionālajām nodaļām, palīdzējis pašvaldību vēlēšanās, bet partijas priekšsēdētājam ir plašāks pilnvaru loks un iespēja plašāk raudzīties uz procesiem un koordinēt darbu kopumā.

- Piebalgs nosaucis sava darba mērus - divciparu skaitļa reitings un pašvaldību vēlēšanās rezultāti ne sliktāki kā iepriekšējās. Kādi būs jūsu darba rezultāti vai V ietekmes rādītāji?

- Pirmkārt - padarītie darbi. Ja izglītības ministram Kārlim Šadurskim izdosies pabeigt visu iecerēto, tas parādīs reālo V ietekmi uz procesiem. Otrs - mums ir jāstrukturē darbs tā, lai spētu piedāvāt alternatīvu esošajai Rīgas pārvaldībai domes vēlēšanās, mums ir jāapvieno spēki. Esošais pārvaldības stils ir diezgan graujošs attiecībā uz sabiedrības vienotību un finansēm. Latvijas simtgadi gribētu sagaidīt ar citu Rīgas mēru un citu pieeju darbam.

- Tad jūsu atskaites punkts varētu būt V mērs Rīgā?

- Rīgas vēlēšanas būs ļoti būtisks faktors gan attiecībā uz V, gan Latvijas attīstību.

- Bet tas neietekmēs paša turpmāko partijas vadīšanu?

- Ir jāizdodas!

Tas ir jautājums par mūsu reģionu cilvēku startu pašvaldību vēlēšanās - viņi ir netaisnīgi cietuši no tās situācijas, kas bija izveidojusies pēdējo sešu mēnešu laikā.

- Partijas centrā?

- Jā. Iekšējas nesaskaņas partijā, kašķi un intrigas veicinājušas atbalsta kritumu V un atsaucas arī uz pašvaldību deputātu darbu, kuri strādā ar azartu un degsmi, lepojas par paveiktajiem darbiem, ko cilvēki novērtē. Viņi ir pelnījuši turpināt iesākto. Mums jāatgūst sabiedrības uzticība, paveicot solīto valdībā un Saeimā, lai mūsu pašvaldību vadītāji, reģionu cilvēki varētu sekmīgi startēt pašvaldību vēlēšanās.

- Esat gatavs kļūt arī par V premjera amata kandidātu?

- Ja būs nepieciešamība un izaicinājums kļūt par premjeru, tad izdarīšu maksimumu, ko spēju, lai attaisnotu uz mani un V liktās cerības. Bet atjaunot sabiedrības uzticību un paveikt lietas sabiedrības labā ir iespējams tikai ar spēcīgu komandu.

- Pēc Dzintara Zaķa pieķeršanas, izvairoties no nodokļu nomaksas, iegādājoties auto, paudāt, ka viņš sodu par to ir saņēmis ļoti milzīgu un šis gadījums preventīvi uzlabos politisko kultūru un pacels politiskās atbildības un morāles latiņu. Ir pacelta?

- Tā bija mana vilšanās. Vienlaikus Drošības policijas reakcija uz ziņām par balsu pirkšanu bija pietiekami asa, kas nākotnē varētu atsevišķus deputātu kandidātus atturēt no riska pirkt balsis. Šo gadījumu izgaismošana un publiska analīze rada neuzticību Saeimai un valsts varai kopumā, bet pats fakts, ka ir septiņi kriminālprocesi balsu pirkšanas lietā, ir pozitīvi, jo beidzot šos gadījumus fiksē, ierosina kriminālprocesus.

- Juris Vidiņš rīkojās pareizi, kā sakāt, «problēmu nepaslaukot zem tepiķa», vienlaikus tika nodarīta skāde V.

- Ziņot par pārkāpumu vai aizdomām ir pareizi, ja tas ir kriminālpārkāpums, tad ziņot ir pienākums, bet brīdī, kad vēl pastāv šaubas, svarīgi saprast situāciju un neizmantot jau no pirmā brīža katru stāstu kā mēģinājumu graut partijas reputāciju.

- Konkrēti šajā gadījumā - tās šaubas nebūtu tikai pēc notiesājoša sprieduma?

- Esam reaģējuši ļoti adekvāti, pirms ieceres sasaukt valdes sēdi par Zaķa izslēgšanu no partijas viņš uzrakstīja iesniegumu par izstāšanos. Lemjot par viņa izslēgšanu no frakcijas, es pats balsoju par, tāpat kā par Veiko Spolīša izslēgšanu, diemžēl vairāk nekā trešdaļa to neatbalstīja, bet lēmuma pieņemšanai bija vajadzīgs divu trešdaļu atbalsts. Šis gadījums aptraipa V reputāciju, bet esmu pārliecināts, ka spēsim nākotnē tādus vairs nepieļaut.

- Esat runājis par nepieciešamo paaudžu nomaiņu politikā. Kuri vecie politiķi jāved ar ragaviņām uz mežu, kāpēc jānomaina?

- Nevajag pārspīlēt! Politiku nevar iemācīties universitātē, tas darbalauks ir tik plašs un nianšu tik daudz, ka tās var saprast, tikai esot procesā iekšā. Es kā jauns cilvēks esmu guvis šo neatsveramo pieredzi, pateicoties man apkārt esošiem pieredzējušiem politiķiem. Bet ir jābūt līdzsvaram - pieredzējušiem politiķiem un jaunai enerģijai, pakāpeniskai nomaiņai politikā, laužot principu, ka ir menedžeru komandas, kuras ar minimālajiem 200 biedriem formāli nodibina partiju, kurai zaudējot vēlēšanās, politiski nomirstot šai menedžeru komandai, izbeidzas arī partija. Dažas pārsauc sevi citādi, iegulda milzu summas reklāmās un mēģina paildzināt šo ciklu.

- Dažas iestājas V.

- Jā, arī. Tas nav pareizi! Ir jāveido partija, kas spēj pārdzīvot savus līderus! Redzu sev apkārt enerģiskus, jaunus cilvēkus, ar ļoti labu izglītību, gribu izveidot motivācijas mehānismus, kā viņus iesaistīt Latvijas politikā, lai šis intelektuālais potenciāls Saeimā pieaugtu.

- Viņu nenākšana politikā lielā mērā skaidrojama ar vispārējo negatīvo politiķu, varas institūciju tēlu, neuzticēšanos tām.

- V izdevās novērst uzticības krīzi...

- Par kādu uzticības krīzes novēršanu jūs runājat - paskatieties kaut vai uz saviem reitingiem!

- Aigara Kalvīša valdības pēdējās dienās valsts varai neuzticējās 96% sabiedrības. Dombrovska premjerēšanas laikā mums izdevās sasniegt 30% uzticēšanos Saeimai un valdībai. Sabrūkot Zolitūdei un krītot Dombrovska valdībai, šī līkne sāk zust.

- Tā slīd lejā lielā mērā līdz ar dažādiem lēmumiem, piemēram, par bēgļiem, Citadeles pārdošanu, VID stāstiem, balsu pirkšanu...

- Jā, bet, izveidojot spēcīgu partiju, enerģiju koncentrējot sabiedrībai vajadzīgu problēmu risināšanā, var panākt uzticības kāpumu.

Ja V sāks šķelties dažādās grupās, nebūs simtprocentīga atbalsta mūsu ministriem, premjeram, nesasniegsim atkal šos rādītājus!

- Kur bija jūsu atbalsts Straujumai, bijušajai veselības ministrei Ingrīdai Circenei, izglītības ministrei Mārītei Seilei, kad to vajadzēja?

- Es personīgi viņas visas esmu atbalstījis, cik vien spēju. Bet ir jāmaina domāšana partijā un jāatgriežas pie tām metodēm un pieejas, kas mums bija Dombrovska valdības laikā, kad bijām vienoti un kā komanda palīdzējām valdībai veikt grūtos uzdevumus. Personīgu konfliktu risināšana politikā nav pieļaujama.