Prezidents Saeimai pārmet pārlieku steigu

© F64

Saeima nepamatotas steigas dēļ, pieņemot likumus, pārāk bieži pieļauj brāķus, tādējādi bremzējot ekonomisko izaugsmi un investīciju pieplūšanu mūsu tautsaimniecībā. Par to ir pārliecināts Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Koalīcijā esošo partiju līderi pārāk nopietni šo kritiku neuztver, jo reizēm bez steigas neesot iespējams.

«Ekonomiskā izaugsme, vietējās un ārvalstu investīcijas mūsu tautsaimniecībā un attīstība nebūs iespējama bez kvalitatīviem likumiem [..] Vairākas reizes jau esmu norādījis, ka man nav pieņemama Saeimas prakse trešajā lasījumā izskatīt un atbalstīt konceptuālus priekšlikumus, kas nav saistīti ar iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķi un tvērumu. Šādi priekšlikumi bieži vien nav līdz galam pilnīgi izstrādāti un apspriesti. Trīs reizes šajā gadā esmu lūdzis likuma otrreizēju caurskatīšanu, un visos trijos gadījumos manus iebildumus izpelnījās tieši trešajā lasījumā iekļautie priekšlikumi,» neapmierinātību ar Saeimas brāķiem pauda Valsts prezidents.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis šo kritiku dēvē tikai par daļēji loģisku, jo esot gadījumi, kad no pēkšņiem priekšlikumiem pirms pēdējā lasījuma neesot iespējams izvairīties. «Tur ir sava loģika, bet no tā nevar izvairīties,» lakonisks ir politiķis.

Arī Vienotības valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atzīst, ka priekšlikumu strauja virzīšana sevī ietver draudus nekvalitatīvam likumam, taču piebilst, ka reizēm situācija likumdevējus spiež steigties. «Tas nav pareizi, bet reizēm, piemēram, sesijas pēdējā sēdē, bez tā nevar,» saka E. Smiltēns un piebilst, ka prezidenta kritiku pelnījuši arī viņa bijušie partijas biedri, kas vēl pavasara sesijas pēdējā Saeimas sēdē likumprojektā pirms trešā lasījuma iesnieguši savus priekšlikumus.

Valsts prezidents uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt Saeimas analītisko kapacitāti, lai deputātiem būtu pieejama neitrāla, kvalitatīva analīze par likumprojektos skartajiem jautājumiem, to ietekmi uz tautsaimniecību un tiesisko vidi. Viens no variantiem - likumdošanas procesā vairāk jāizmanto Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātnieku potenciāls vai arī jāizveido speciāla analītiskā struktūrvienība Saeimā.

Lai palīdzētu likumdevējam izveidot sistēmu, kas minimizē kļūdu pieļaušanas iespēju, R. Vējonis lūdzis Tiesiskās vides pilnveides komisiju analizēt likumdošanas procesu un sniegt priekšlikumus tā pilnveidošanai, lai meklētu risinājumus likumu kvalitātes uzlabošanai. Ar komisijas atzinumiem viņš sola iepazīstināt rudenī.



Politika

Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Saeimas deputāti, kuri piedalījās diskusijā, šo jautājumu apņēmušies skatīt atbildīgās komisijas sēdē.

Svarīgākais