NATO vēstniekiem Krieviju pārliecināt neizdodas

© Scanpix

NATO dalībvalstu vēstnieku tikšanās ar Krievijas pārstāvjiem vērtējama pozitīvi, jo atsācies dialogs, kurā vairākos punktos Krievija izturējusies ar izpratni.

Taču nav pamata ilūzijām, ka uzticība starp abiem sarunu biedriem atjaunosies īsā laikā - publiskajā telpā Krievija NATO joprojām attēlo kā ienaidnieku. Tā pēc Krievijas un NATO padomes sēdes atzīst Latvijas vēstnieks aliansē Indulis Bērziņš.

Tikšanās laikā abas puses apspriedušas situāciju Ukrainā un Afganistānā, kā arī jautājumus par drošību Baltijas jūras gaisa telpā.

NATO vairākkārt norādījiusi, ka Krievijas gaisa spēki pēdējā laikā bieži uzvedušies bezatbildīgi, apdraudot arī civilo aviāciju, jo Krievijas militārās lidmašīnas pārvietojas, neieslēdzot atpazīšanas signāla raidītājus.

Alianse arī vērsusi uzmanību uz to, ka Krievija mēdz organizēt pēkšņas militāras mācības, par kurām pretēji ierastajai NATO praksei alianse laikus netiek brīdināta.

Jautājumā par militārās aviācijas pārvietošanos virs Baltijas jūras Krievija apliecinājusi, ka ir gatava sākt sarunas par esošās kārtības mainīšanu. Savukārt par militāro mācību prognozējamību dialogam vēl esot jāturpinās.

«Par visām mācībām, kuras veic NATO, var atklāti izlasīt alianses mājaslapā internetā. Turklāt par tām visi, it īpaši Krievija, tiek laikus informēti. Bet negaidītas mācības var uztvert kā apdraudējumu, un NATO valstis to tā uztver, jo jebkura veida mācības var tikt tulkotas kā spēka koncentrācija citām darbībām,» skaidro Latvijas vēstnieks.

Tikšanās laikā NATO sabiedrotie Krieviju informējuši arī par Varšavā pieņemtajiem lēmumiem par NATO klātbūtnes palielināšanu Polijā un Baltijas valstīs. Krievija joprojām spītīgi paliekot pie sava - šie lēmumi uztverami kā apdraudējums tai - un noliedz to cēloņsakarības ar notikumiem Ukrainā.

«Mēģinājām uzzināt no Krievijas, ko viņi mēģinās darīt, lai, viņuprāt, aizsargātu sevi no NATO rīcības. Publiski ir parādījusies informācija par trīs Krievijas divīziju izvietošanu rietumos, kas daudzas reizes pārsniedz to karavīru skaitu, ko alianse izvietos Baltijas valstīs un Polijā [4000 karavīru]. Šāds fakts mūsu uztverē ir neadekvāta rīcība. Visu šo notikumu sākums jau bija Ukraina, nevis NATO izdomāja pēkšņi bruņoties. Bataljonu sūtīšana uz Baltiju un Poliju ir tikai atturēšanai vai sliktākajā gadījumā - aizsardzībai,» stāsta I. Bērziņš.

Tomēr ne visos jautājumos aliansei jācīnās ar Krievijas ietiepību. Abām pusēm viedokļi saskan jautājumā par operācijām Afganistānā un to nozīmi pasaules drošības saglabāšanai.

«Afganistānas jautājumā viedokļi sakrīt, jo neviens nav ieinteresēts, ka tur pie varas nāk terorismu atbalstoši grupējumi,» atgādina vēstnieks.

Kopumā faktu, ka NATO pēc divu gadu pārtraukuma atsākusi dialogu ar Krieviju, I. Bērziņš skaidro kā pozitīvu, taču attiecību atjaunošana pirmskrimas notikumu līmenī prasīšot vēl daudz laika.

«Ir savstarpējās uzticības trūkums. Neviena vienošanās, nekas nepalīdzēs apstākļos, kad nebūs savstarpējās uzticības, un tādas nebūs līdz brīdim, kad Krievija nesāks pildīt savas starptautiskās saistības,» skaidro I. Bērziņš. «Nevienam nav ilūziju, ka mēs īsā laikā varam nonākt pie tās situācijas, kāda bija pirms Ukrainas, kad NATO valstis Krieviju uzskatīja par savu partneri.»

Taču prakse tikties un pārrunāt visus jautājumus, arī Krievijai nepatīkamos, ir ļoti pareiza, uzskata diplomāts. NATO šobrīd realizē duālu pieeju - no vienas puses, īsteno atturēšanas un aizsardzības pasākums, bet, no otras puses, mēģina rast dialogu ar Krieviju. «Neviens negrib konfliktu, un es nedomāju, ka Krievijas puse ir ieinteresēta, lai NATO līguma piektais pants būtu jāiedarbina. Dialogs ir informēt vienam otru par to, ko dara, un tas veicina uzticību,» uzsvēra vēstnieks.



Politika

Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Saeimas deputāti, kuri piedalījās diskusijā, šo jautājumu apņēmušies skatīt atbildīgās komisijas sēdē.

Svarīgākais