Saeima un ministrijas ik gadu komandējumos tērē simtiem tūkstošu eiro. Lai kaut nedaudz samazinātu šos izdevumus, Finanšu ministrija ierosinājusi amatpersonu komandējumos iegūtos lojalitātes punktus par lidojumiem vai viesnīcu izmantošanu kontrolēt un izmantot tikai citu komandējumu finansēšanai.
Pagaidām šis ierosinājums atbalstu nav guvis, jo esot bažas, ka tā realizēšana nebūs ekonomiski pamatota. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, tā rosina izvērtēt iespēju noteikt ierobežojumus amatpersonām izmantot uzkrātos bonusus lojalitātes programmās, atrodoties dienesta komandējumos.
Veca ideja
Priekšlikuma būtība izriet no fakta, ka valsts iestāde kā darba devējs apmaksā komandētai personai ceļojuma izdevumus, kā arī viesnīcas izdevumus, vienlaikus kompensējot papildu izdevumus ar komandējuma naudu. Tajā pašā laikā amatpersonai ir iespēja iegūt papildu priekšrocības no aviokompānijas vai viesnīcu tīkla, izmantojot uzkrātos bonusus privātajām vajadzībām. Ministrija uzskata, ka šajā situācijā būtu vērtējams gan lojalitātes programmu tvērums, gan uzkrāto bonusu izmantošanas mērķu noteikšana, analizējot nepieciešamību grozīt normatīvos aktus.
Pateicoties faktam, ka šādas idejas ir tīkamas vēlētājiem (nodokļu maksātājiem), līdzīgi ierosinājumi savulaik izskanējuši arī Eiropas Parlamentā un Ziemeļvalstu padomē, taču pēc skaļām diskusijām tie nolemti aizmirstībai. Ja Finanšu ministrija nenāks klajā ar kādu unikālu risinājumu, tāds pats liktenis šai iniciatīvai lemts arī Latvijā.
Dārga kontrole
Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotību pārstāvošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atceras diskusijas par šo tēmu eiroparlamentā, taču tās beigušās ar atziņu, ka potenciālais guvums no lojalitātes sistēmu izmantošanas ir pārāk mazs.
«Protams, tur kaut kāda doma apakšā ir, bet tā ir ļoti neliela, un ažiotāža ir lielāka nekā jēga. Visas diskusijas līdz šim ir apstājušās, jo uzskaite un kontroles mehānisma radīšana ir dārgāka nekā ieguvums,» saka politiķis. Arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete norāda uz problēmām un papildu izmaksām, kuras radīs lojalitātes programmu sistēmas pielāgošana Finanšu ministrijas vēlmēm.
«Ir ļoti grūti izkontrolēt, jo komandējumos lido ar dažādām aviolīnijām. Turklāt, tiklīdz kaut kas ir ierakstīts kā normatīvs akts, tam pretim jābūt kontroles mehānismam, bet tas prasa darba vietas, un tā tiek palielināts birokrātiskais aparāts. Varētu jau paļauties uz cilvēku godaprātu, bet tas nav juridiski izmērāms lielums,» pragmatiska ir politiķe. Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Finanšu ministriju aicina nākt klajā ar konkrētu risinājumu, kuru tā pagaidām nav piedāvājusi. «Šādi bonusa punkti dienesta vajadzībām, dodoties komandējumos, protams, ir nodokļu maksātāju apmaksāti, taču tajā pašā laikā jāizvērtē, kāds ir ieguvums, jo šeit nedrīkstētu būt tā, ka kontroles process ir dārgāks nekā ieguvums valstij. Ja viņi var pierādīt, ka kontroles mehānisms izmaksā mazāk par iegūtajiem līdzekļiem, tad, protams, atbalstu. Pretējā gadījumā ministrijai jāpiedāvā citi risinājumi,» saka G. Bērziņš.
Dārgāki komandējumi
Interesanti, ka tikai Saeima šajā gadā komandējumiem ieplānojusi tērēt 550 tūkstošus eiro, kas ir par 75 tūkstošiem eiro vairāk nekā aizvadītajā gadā. Summa pieaugusi, jo jāapmeklē prezidentūras pasākumi Nīderlandē un Slovākijā, bet uz šīm valstīm neesot tiešo reisu.
Protams, visa šī summa netiks tērēta aviobiļetēm un viesnīcām, taču nacionālās aviokompānijas airBaltic lojalitātes programma par katru iztērēto eiro, pērkot biļeti, piedāvā no viena līdz trijiem punktiem - atkarībā no tā, vai pasažieris izmanto ekonomisko, ekonomisko plus vai biznesa klases pakalpojumu.
Lai iegādātos vienu biļeti ekonomiskajā klasē abos virzienos, piemēram, uz Spāniju, nepieciešami 12,6 tūkstoši punktu jeb jāiztērē 4200 eiro biznesa klases aviobiļetēs.