Līdz ar publikāciju oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis šodien dots starts cīņai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jauno priekšnieku. Tā solās būt vēl spraigāka par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja meklējumiem.
Saskaņā ar valdības otrdien pieņemto lēmumu no šodienas KNAB vadītāja amata kārotāji var pieteikties konkursam. Pretendentu atlasi veiks komisija, kuru vadīs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Tās sastāvā ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kā arī pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.
Pretendentu atlase un vērtēšana plānota divās kārtās. Pirmajā kārtā tiek veikta pretendentu atlase, pārbaudot viņu formālo atbilstību KNAB likumā noteiktajām obligātajām prasībām, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un kompetento iestāžu atzinumus.
Otrajā kārtā padziļināti izvērtēs izvirzīto pretendentu pieredzi, zināšanas un kompetences. Tāpēc komisija veiks pārrunas ar pretendentiem - lūgs pretendentus mutiski sniegt savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm un attīstību, kā arī rakstiski atbildēt uz komisijas sagatavotajiem jautājumiem par KNAB kompetences jomām, valsts pārvaldi un tiesību aizsardzības sistēmu.
Pēc visu pretendentu izvērtēšanas komisija pieņems lēmumu iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumu par atbilstošākā pretendenta vai atbilstošāko pretendentu kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē vai ieteiks Ministru kabinetam atkārtoti izsludināt konkursu, ja tiks noraidīti visi pretendenti. Pēdējo vārdu šajā procesā teiks Saeima, kurai balsojot KNAB priekšnieku apstiprinās amatā.
Pagaidām zināms tikai viens kandidāts, kas noteikti pieteiksies cīņai uz ietekmīgo amatu - pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Viņš arī bauda politisko atbalstu - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, piemēram, tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, ne vienreiz vien paudis atbalstu viņa kandidatūrai. Tiesa, ar piebildi - ja J. Streļčenoks izturēs komisijas atlasi. Arī Nacionālajai apvienībai, kas pēdējā laikā cieši sadraudzējusies ar ZZS, pret pašreizējo KNAB vadītāju iebildumu nav.
Savukārt lielākā daļa Vienotības ar J. Streļčenoka sniegumu apmierināta nav. Kaut arī šis politiskais spēks valdībā ir mazākumā, epopeja ar Ingas Koļegovas kandidatūru uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas amatu apliecina, ka arī papluinītā Vienotība spēj parādīt zobus un bīdīt procesus sev vēlamā virzienā.
Ir tikai viena problēma. Neoficiāla informācija liecina, ka Vienotība drudžaini meklē saviem standartiem atbilstošu nākamo KNAB vadītāju, taču pagaidām šie meklējumi nesekmējas. Politisko partiju cīņu par sev tīkamāko biroja vadītāju maigāku gan šis fakts nedarīs.
Uz to, ka konkursa nolikums ir ļoti labvēlīgs tieši J. Streļčenokam, norāda sabiedriskās organizācijas. Šis apgalvojums pamatots ar faktu, ka tieši birojs, ne Valsts kanceleja, izstrādāja nolikumu. Piemēram, tas nosaka, ka pretendentam jābūt amatam atbilstošai darba pieredzei un vismaz triju gadu pieredzei vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Grūti noliegt, ka J. Streļčenoks lieliski atbilst šim kritērijam.