Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsācis solīto tikšanos sēriju ar ministriem, lai ar tiem pārrunātu valdības rīcības plāna izpildes gaitu. Salīdzinot ar plāna apstiprināšanas procesu, premjera retorika gan kļuvusi pielaidīgāka, un nopietnas nepatikšanas, piemēram, patriekšana no valdības, par plāna neizpildi ministriem, visticamāk, nedraud.
Sadarbībā ar koalīcijas partneriem veidojot rīcības plānu, premjers bija ļoti izlēmīgs un, būdams neapmierināts ar ministriju iesniegtajiem plāniem, reizi tos pat atmeta atpakaļ. Tolaik - aprīļa sākumā - M. Kučinskis sūkstījās, ka ministrijas tikai plāno plānot, nevis veikt reālus darbus.
Kad pēc valdības rīcības plāna pārstrādāšanas dokumenta kvalitāti premjers atzina par labu esam, jo tajā esot iekļauti tikai tādi uzdevumi, kuriem pietiek gan naudas, gan noteikti reāli termiņi, viņš brīdināja, ka divreiz gadā izsauks pie sevis ministrus, lai tie sniegtu ziņas par plāna izpildes gaitu. Netika noliegta arī iespēja, ka sevišķi neizdarīgus ministrus varētu nomainīt. Pavasarī šāda iespēja nevienu partijas līderi nesatrauca.
Septembra nogalē paveiktā vērtēšana ir sākusies, un premjers jau ticies ar ministriem gan no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), gan Vienotības un Nacionālās apvienības. Vērtējums gan kļūšot zināms tikai pēc tam, kad M. Kučinskis būs apspriedies ar visiem ministriem.
«Jau pieņemot valdības rīcības plānu, noteikts, ka ministriem divas reizes gadā būs jāatskaitās par tā izpildi. Katram veicamajam uzdevumam noteikts izpildes termiņš, un ir svarīgi konstatēt, vai tas tiek ņemts vērā. Būtiski gan tas, lai valdības apņemšanās tiktu pildītas, gan arī tas, lai savlaicīgi konstatētu, kāpēc vienu vai otru darbu nav izdevies paveikt laikus, - vai runa ir par vienkāršu neizdarību, vai arī tam ir objektīvi iemesli un ir nepieciešama mana kā premjera vai pat valdības kopumā iejaukšanās, lai stimulētu konkrētā uzdevuma izpildi. Šādu atskaišu mērķis nav ministru sodīšana par katru mazāko nobīdi no plāna, bet gan panākt, lai valdības rīcības plāns tiešām tiktu izpildīts un valsts attīstītos,» saka M. Kučinskis.
Vienotības valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns ir pārliecināts, ka par viņa pārstāvētās partijas ministru veikumu sūdzībām nav pamata, jo iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis veiksmīgi ticis galā ar darbinieku atalgojuma reformu un ir viens no populārākajiem valdības ministriem, arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska veikums ir redzams. Uz jautājumu, vai izglītības sistēmas pārstāvju sūkstīšanās par it kā nekvalitatīvo reformu nav pamats neapmierinātībai ar K. Šadurska darbu, E. Smiltēns atbildēja, ka tā nebūtu reforma, ja visi ar to būtu apmierināti, turklāt arī pats M. Kučinskis esot atzinis, ka šī reforma ir nepieciešama.
Arī Nacionālajai apvienībai neesot ko bīties, jo, par spīti Vienotības kritikai, tiesiskuma jomā situācija strauji uzlabojoties. Savukārt ZZS pārziņā esošo veselības aprūpes sistēmu reorganizē, un, kaut arī tam būs nepieciešams laiks, darbus pabeigs.