Ticība izglītības ministra spējām politiķos nezūd

Pedagogiem, saņemot algu par jaunā mācību gada pirmo mēnesi, atklājies, ka pretēji izglītības un zinātnes ministra solījumiem lielai daļai skolotāju tā ir sarukusi, nevis kļuvusi lielāka. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pagaidām uzskata, ka ministram jāļauj turpināt darbu.

«Algai nevienam nevajadzētu samazināties. Ja kāda pašvaldība rēķina, ka kļūs mazāk, [..] tās ir vai nu neapmierinošas zināšanas matemātikā, vai tīri politiska retorika,» sākoties mācību gadam, teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. 3. oktobrī ministrija pašvaldībām pārskaitīja 49,98 miljonus eiro pedagogu darba samaksai par septembri un oktobri un paziņoja, ka kopējais finansējums vispārējās izglītības iestādēm 2016. gada septembrim - decembrim ir palielinājies par 5,7%.

Jūtams zudums

Pienākot algas dienai, daudzi skolotāji konstatēja, ka alga ne tikai nav kļuvusi lielāka, bet pat ir sarukusi. Saeimas atbildīgās komisijas deputāti nespēja izskaidrot, kādēļ prognozētā algu pieauguma vietā noticis pretējais, taču vairums uzskata, ka K. Šadurskim jāļauj novērst reformā ieviesušās nepilnības.

K. Šadurska kolēģe Vienotībā, komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, atzīstot, ka viņai pagaidām trūkst informācijas, lai saprastu, kas nogājis greizi, norāda, ka «jebkurās lielās izmaiņās nevar prognozēt visus efektus» un «būtu labi, ja būtu bijis [atalgojuma sistēmas] pilotprojekts». Tagad komisijas priekšsēdētāja cer sasaukt komisijas sēdi, kurā ministram un ministrijas pārstāvjiem lūgs skaidrot situāciju.

Raksturs pie vainas

Vai premjeram būtu jālūdz ministra demisija? I. Viņķele pauda viedokli, ka reizēm negatīvi reitingi jāuztver pozitīvi, jo tie apliecinot, ka sistēmā kas mainās. «Kolēģis Šadurskis nekad nebūs pozitīvo reitingu augšgalā savas komunikācijas un rakstura dēļ,» teica I. Viņķele.

Arī Nacionālo apvienību pārstāvošā komisijā strādājošā Inguna Rībena atzīst, ka politiķiem šobrīd trūkst informācijas par atalgojuma reformas norisi, taču viņa arī pieļauj, ka situācija patiesībā nav tik slikta. «Es arī neesmu pārliecināta, ka situācija visumā Latvijā ir tik slikta. Varbūt mediji uztver tos traģiskākos punktus, kur tas noticis neveiksmīgāk,» prāto deputāte.

Viņa gan piekrīt I. Viņķeles viedoklim, ka savā nepopularitātē K. Šadurskis var vainot savu komunikācijas manieri. «Var pārmest, ka viņam ir atraktīvi viegls un pilns ar humoru komunikācijas veids ar sabiedrību. Ar kolēģiem tas ir patīkams veids, bet ļoti jutīgos jautājumos tas nav bijis pieņemams sabiedrībai,» saka I. Rībena.

Ministrs izgāzies

«Katram cilvēkam jādod laiks, lai viņš kārtīgi var pastrādāt. Kļūdīties var katrs, bet viņam spīd acis par to, ko viņš dara. Viņš var atbildēt uz visiem jautājumiem, atbildēm var piekrist vai ne, bet domāju, ka viņam jāturpina strādāt,» saka komisijā strādājošais Zaļo un zemnieku savienības deputāts Valdis Skujiņš un ir pārliecināts, ka algu aprēķināšanas formulā ieviesusies labojama kļūda.

Bez brāķa atalgojuma modelī uz citām K. Šadurska neveiksmēm, piemēram, sešgadīgu bērnu sūtīšanu skolā un trīs sporta stundu nedēļā ieviešanu, norādīja opozīcijā esošās Saskaņas deputāts Ivans Klementjevs, kurš nesaprot, kādēļ daudziem skolotājiem algas ir mazākas. Taču viņš nav pārliecināts, ka tas ir pietiekams iemesls, lai pieprasītu ministra demisiju.

Vien Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums neslēpj, ka atbalstītu K. Šadurska demisiju, jo skolotāju atalgojuma modelis bijis ministra galvenais darbs, kurā viņš izgāzies.