Budžetu nodod vētīšanai Saeimā

© Ekrānšāviņš no avīzes

60 miljonus eiro, kurus valdība atrada, pārskatīdama valsts budžeta izdevumus, lielākoties novirzīs izglītības un veselības aprūpes sistēmai. Valdība piektdien nākamā gada budžeta projektu nodos Saeimai.

Paredzams, ka deputāti tajā ieviesīs nelielas izmaiņas tā dēvēto deputātu kvotu ietvaros, bet būtiskas izmaiņas tajā netiek prognozētas.

Sagatavojot budžetu, valdošā koalīcija turējusies pie solījumiem, ka prioritārās nozares ir veselība, izglītība un aizsardzība. Tādēļ veselības aprūpes sistēmas finansējums nākamgad palielināsies par 64 miljoniem eiro, izglītības - 11 miljoniem eiro, bet aizsardzības par 98 miljoniem eiro.

Finanšu ministrija uzsver, ka līdz ar veselības sistēmas finansējuma palielināšanos, tas nākamgad par aptuveni 30 miljoniem eiro pārsniegs pat pirmskrīzes laiku finansējumu, bet aizsardzības budžets no NATO solītajiem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta atpaliks vien par 0,3 procentpunktiem.

Papildu līdzekļi, kas tiks izmantoti veselības aprūpes reformu īstenošanai, nodrošināšot pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem. Tiesa, mediķus pašreizējais plāns neapmierina, un tie budžeta nogādāšanu Saeimā sola sagaidīt ar protesta akcijām.

Papildu finansējums nākamgad paredzēts arī sociālajai aizsardzībai - pensijām un sociālajiem pabalstiem. Šiem mērķiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, finansējums pieaugs par 197 miljoniem eiro.

Kaut arī Nacionālā apvienība ir apsolījusi, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, tā neizvirzīs ultimātus par finansējumu dažādām demogrāfijas uzlabošanas programmām, bez līdzekļiem tās neatstās. Paredzēts, ka demogrāfijas pasākumiem nākamgad piešķirs par 19 miljoniem eiro vairāk, tajā skaitā ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,7 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā.

Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, kā arī paredzēti atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm - šim mērķim novirzīti 1,7 miljoni eiro no 2017. gada 1. jūlija. Tāpat no nākamā gada par desmit eiro lielāka kļūs minimālā alga. Turpmāk ikvienam darba ņēmējam par pilnu slodzi nedrīkstēt maksāt mazāk par 380 eiro.

Visiem budžeta izdevumiem nepieciešamos līdzekļus nākamgad valsts nespēs nodrošināt no saviem ieņēmumiem. Tie 2017. gadā plānoti 8,367 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumi no tiem atpaliks par nepilniem 300 miljoniem eiro.

Tiesa, salīdzinot ar šī gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

Valsts budžeta ieņēmumus veidos nodokļu ieņēmumi 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1,114 miljardu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.



Politika

17. septembrī mediju ziņas par Libānā notikušo raisīja asociācijas ar asa sižeta spiegu filmām un neatstāja lasītājus vienaldzīgus. Beirūtas dienvidu priekšpilsētās un citos šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" bastionos vienlaicīgi eksplodēja tūkstošiem peidžeru. Šie notikumi pasaulē izraisīja bažas un diskusijas par to, vai turpmāk līdzīgi uzbrukumi gaidāmi arī citos konfliktos un kādi draudi var slēpties ārvalstīs ražotās sadzīves ierīcēs un citās precēs.

Svarīgākais