Veidojot budžetu, cer uz mazu brīnumu

© Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Iepriekšējos gados Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums sistemātiski bijis zemāks pat par pesimistisko prognozi. Finanšu ministrija, atzīstot, ka tā ir optimistiska prognoze, paredz, ka nākamgad valsts iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3,5 procentiem.

Taču, lai balansētu iespējamās izmaiņas, valsts joprojām turpinās ievērot stingru fiskālo disciplīnu - centīsies netērēt vairāk par nopelnīto. Ar vienu izņēmumu.

Optimisms par Eiropas Savienības vidējam līmenim vērā ņemamo IKP pieaugumu balstīts faktā, ka nākamgad Latvija bez aizkavēšanās un pat mazāko kļūdu pieļaušanas apgūs ES finansējumu, kas līdz šim bijis viens no noteicošajiem faktoriem mūsu ekonomikas izaugsmei.

Neveiksmīgas prognozes

Pērn IKP faktiskais pieaugums bija par aptuveni 200 miljoniem eiro zemāks par pesimistisko. Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija liecina, ka arī šogad realitāte no pesimistiskās prognozes atpaliks aptuveni par trešdaļu miljarda eiro, un tas jau atsaucies uz aizsardzības budžetu, kuram realitātes un prognožu atšķirību dēļ nākamgad tiks par 24 miljoniem eiro mazāk par pērn plānoto.

Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome valdībai silti iesaka turpināt īstenot atbildīgu fiskālo politiku, nenovirzoties no budžeta bilances mērķiem. Tam piekrīt arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. «Kaut arī pasaulē notiek diskusijas, ka varētu tomēr atlaist bremzes, grožu palaišana nebūtu īsti prātīga,» norādot, ka arī nākamajos gados Latvija uz tēriņu rēķina centīsies nepalielināt budžeta izdevumus, teica ministre.

Tiesa, nākamā gada budžetā deficīts ir palielināts, lai varētu realizēt reformas veselības aprūpes sistēmā. Šādu izvēli akceptējusi Eiropas Komisija, taču Finanšu ministrija pieļauj, ka arī turpmākajos gados problēmas veselības aprūpes sistēmā varētu risināt, naudu rodot budžeta deficīta palielināšanā.

Šādu pieeju neatbalsta Fiskālās disciplīnas padome, kas uzskata, ka, tā vietā, lai veiktu reformas uz budžeta deficīta rēķina, valdībai vajadzētu izstrādāt un īstenot efektivitāti veicinošas un fiskāli ilgtspējīgas reformas veselības aprūpes nozarē, nenovirzoties no budžeta deficīta mērķiem.

Jau ceļ trauksmi

D. Reiznieces-Ozolas teiktais gan mudina domāt, ka arī turpmākajos gados veselības aprūpes sistēma būs galvenā valdības prioritāte un tās dēļ varētu pat apdalīt citas vajadzību nomāktas nozares un turpināt palielināt budžeta deficītu.

Piemēram, biedrība Latvijas Ceļu būvētājs pirmdien parlamentam atgādināja, ka Eiropas Savienības fondu finansējums, kas pēdējos 15 gadus ir aizvietojis valsts budžeta asignējumus Latvijas ceļu būvju un remontu finansēšanai, beigsies jau 2018. gada nogalē. Tas nozīmē - ja ceļu būves nozarei netiks rasts cits finansējums, tai draud sabrukums: ceļi netiks remontēti pat pašreizējā apjomā, kas jau tagad ir nepietiekams un nespēj apturēt autoceļu pakāpenisku sabrukšanu, bet ceļu būves uzņēmumi būs spiesti apturēt darbību. Savukārt uzņēmumos strādājošajiem draud bezdarbs, kā rezultātā būtiski palielināsies sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi.

Finanšu ministre, jautāta, vai šai tautsaimniecībai tik nozīmīgajai vajadzībai lielākus līdzekļus varētu atvēlēt jau nākamajā gadā, atbildēja noliedzoši, jo svarīgāka esot aizsāktā reforma veselības aprūpes sistēmā. Turklāt nākamā gada budžetā jau esot paredzēti papildus 9,6 miljoni eiro ceļu infrastruktūras sakārtošanai. Vairāk valsts nevarot atļauties.

Disciplinēta valdība

Ja neskaita veselības aprūpes dēļ palielināto budžeta deficītu, kuru akceptējušas visas koalīcijas partijas, mēģinājumi palielināt deficītu ar citiem piedāvājumiem budžeta veidošanas laikā praktiski nav bijuši. Ja neņem vērā mēģinājumu iesniegt 800 miljonus eiro vērtus piedāvājumus tā dēvētajām jaunajām politikām, ministrijas vadījušās pēc valdības rīcības plānā atrunātajām prioritātēm, pauž premjerministrs Māris Kučinskis.

Premjers un Finanšu ministrija cer, ka arī Saeimas deputāti sekos šim paraugam un gadījumā, ja tie vēlēsies budžetā iekļaut jaunus izdevumus, deputāti uzrādīs arī risinājumu, kur šos līdzekļus iegūt, nepalielinot deficītu.



Politika

17. septembrī mediju ziņas par Libānā notikušo raisīja asociācijas ar asa sižeta spiegu filmām un neatstāja lasītājus vienaldzīgus. Beirūtas dienvidu priekšpilsētās un citos šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" bastionos vienlaicīgi eksplodēja tūkstošiem peidžeru. Šie notikumi pasaulē izraisīja bažas un diskusijas par to, vai turpmāk līdzīgi uzbrukumi gaidāmi arī citos konfliktos un kādi draudi var slēpties ārvalstīs ražotās sadzīves ierīcēs un citās precēs.

Svarīgākais