Parlaments izbrāķē prezidenta ierosinājumus
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosmes, ar kurām bija iecerēts uzlabot Saeimas darbu un likumdošanas procesu, parlamentāriešiem šķiet nepārdomātas. Tas izriet no Saeimas deputātu darba grupas, kas strādā pie kārtības ruļļa modernizācijas. Tiesa, politiķi atzīst, ka dažos gadījumos nav ievērojuši labas prakses principus, un apņēmušies laboties.
Šā gada laikā atkārtotai caurskatīšanai R. Vējonis uz Saeimu nosūtījis trīs likumus, kuros, viņaprāt, bija ieviesušās nepilnības tā iemesla dēļ, ka būtiski priekšlikumi likumprojektā bija iesniegti uz trešo, galīgo, lasījumu, kas liedz tos kārtīgi pārdomāt un izdiskutēt.
Lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti un no šādām situācijām nākotnē izvairītos, prezidents rosināja kārtības rullī noteikt, ka trešajā lasījumā ir iesniedzami un izskatāmi tikai tādi priekšlikumi, kas ietver valodnieciskus vai tehniskus labojumus vai ir nepieciešami, lai novērstu likuma teksta neatbilstību Satversmei. Viņš uzskata, ka trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu iesniegšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma.
Taču darba grupā strādājošie, visas Saeimā ievēlētās partijas pārstāvošie deputāti nesteidz piekrist Valsts prezidentam. Arī darba grupā pieaicinātais bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Tiesiskās vides pilnveides komisijas vadītājs Aivars Endziņš uzskata, ka šo priekšlikumu nav nepieciešams iekļaut uzlabotajā kārtības rullī.
Eksperts norāda, ka jau šobrīd nepieciešamības gadījumā Saeimai ir iespējams atgriezt likumprojektu no trešā lasījuma uz otro, lai izvērtētu jaunos priekšlikumus. Bijušais Satversmes tiesas vadītājs uzskata, ka līdz šim tā rīkoties deputātus traucējis slinkums un neieinteresētība likumdošanas procesā, - aizmirsts par labu praksi.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības pārstāve Inga Bite teic, ka brāķis trešajā lasījumā iesniegto būtisko priekšlikumu dēļ Saeimā veidojas tikai atsevišķos gadījumos un nav normāla prakse. Savukārt nereti esot situācijas, kad nav laika kavēties.
Piemēram, viņa piesauca situāciju ar invaliditātes pensijām - novēloti veiktas invaliditātes noteikšanas ekspertīzes dēļ cilvēkiem rodas pārrāvumi invaliditātes pensijas saņemšanā. Lai nākotnē šādi gadījumi nenotiktu, Saeima pagājušajā ceturtdienā steidzamības kārtā pieņēma attiecīgus grozījumus Invaliditātes likumā. Ja likumdevējs sekotu Valsts prezidenta ierosmei, tik operatīva situācijas uzlabošana nebūtu iespējama.
Arī Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Armands Krauze atgādina, ka dažos gadījumos būtisku priekšlikumu iesniegšana uz trešo lasījumu ir vienkārši nepieciešama. Vienlaikus viņš atzina, ka iespējas sekot labas prakses principiem jau tagad ir noteiktas normatīvajos aktos, tikai tās netiek izmantotas. Arī klātesošie citu partiju pārstāvji cits pēc cita pauda viedokli, ka pilnībā atteikties no iespējas iesniegt būtiskus grozījumus uz trešo lasījumu nevajadzētu, taču nākotnē parlamentam būtu vairāk jāpiedomā pie likumdošanas kvalitātes un jāizmanto iespēja likumprojektus no trešā lasījuma atgriezt atpakaļ otrajā, ja šādu rīcību nosaka būtisku un konceptuāli no sākotnējā likumprojekta atšķirīgu priekšlikumu iesniegšana.