Nacionālā apvienība – šogad lielākie tērētāji

© F64

Sevi par sociāldemokrātisku partiju dēvējošās Saskaņas deputāti privātajā dzīvē neslēpj vājības uz ekskluzīviem auto un apģērbu, par ko izpelnījušies sabiedrības aktīvākās daļas kritiskus izteikumus. Radikāli pretēja aina vērojama viņu tēriņos frakcijas saimnieciskajām un reprezentatīvajām vajadzībām. Šajā pozīcijā Saeimas sociāldemokrāti ir paši taupīgākie.

Lai tautas priekšstāvji netērētu laiku un enerģiju, uztraucoties par ikdienas sīkumiem, piemēram, kā nokļūt no darba uz mājām, viņiem maksā ikmēneša kompensācijas. To lielums atkarīgs no dzīvesvietas attāluma līdz Saeimai. Vēlētājs kā kārtīgs darba devējs ir parūpējies arī par to, lai katrai Saeimā ievēlētajai frakcijai nebūtu no savas kabatas jāmaksā par augstām amatpersonām dāvināmiem ziediem vai tējkannu, kurā uzvārīt kafijai ūdeni. Šogad mēnesī vienam frakcijas deputātam saimnieciskajiem un reprezentatīvajiem izdevumiem atvēlēti desmit eiro.

Likumsakarīgi, ka ar šādiem priekšnosacījumiem lielākais budžets minētajiem izdevumiem ir tieši Saeimas lielākajai frakcijai Saskaņai. Šogad tās 24 deputātiem pieejami 2880 eiro.

Taču saskaņā ar Saeimas finanšu nodaļas sniegto informāciju līdz pat 1. novembrim no šīs summas nav iztērēts ne santīma. Pagājušajā gadā Saskaņa gan nav bijusi tik ekonomiska. No 4320 pieejamajiem eiro tā iztērēja 2782 eiro, taču proporcionāli arī pērn sociāldemokrāti tērējuši mazāk budžeta līdzekļus par saviem politiskajiem konkurentiem.

Izmaiņas tērēšanas paradumos, iespējams, izraisījusi sistēmas maiņa. Līdz 2016. gadam frakcijām tika piešķirti līdzekļi arī kancelejas precēm, bet, sākot ar šo gadu, tās visām Saeimas struktūrvienībām tiek piegādātas centralizēti.

Otra taupīgākā ir savulaik ar Saskaņas priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Urbanoviča interesēm saistītā No sirds Latvijai frakcija. Arī tā šī gada pirmajos desmit mēnešos nav iztērējusi ne santīma no pieejamajiem 840 eiro, bet pērn savos izdevumos bijusi otra taupīgākā.

Biroju un reprezentācijas izdevumos šogad nav ieslīguši arī Vienotības deputāti. Viņi no pieejamā finansējuma iztērējuši vien 39,7% jeb 1098 eiro. Tiesa, pērn no pieejamajiem 4140 eiro Vienotība neiztērētus atstāja vien 46,7 eiro, taču tas, iespējams, saistīts ar to, ka pagājušā gada vasarā tika izremontētas partijas frakcijas telpas.

Pāri pusei pieejamo līdzekļu iztērējusi Zaļo un zemnieku savienības frakcija - 57% budžeta jeb 1446,7 eiro. Arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija nav bijusi pārāk izšķērdīga. Tās deputāti dažādām vajadzībām iztērējuši 59,5% no saimnieciskajiem un reprezentatīvajiem izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem.

Proporcionāli visvairāk naudas pagaidām iztērējusi Nacionālās apvienības frakcija - 78,5% no šogad pieejamajiem 2040 eiro. Interesanti, ka Saeimas vēlēšanās vērojama cita tendence. Šis politiskais spēks izceļas ar efektīvu taupību, par vienu iegūto deputāta mandātu priekšvēlēšanu kampaņās tērējot vismazākās summas.

Mēbeļu un biroja inventāra iegāde, kā arī frakciju telpu remonti tiek finansēti no atsevišķas Saeimas budžeta sadaļas. Tā pērn par mēbelēm un inventāru, piemēram, televizoriem, iztērēti 5686 eiro, bet šogad - 1748 eiro. Savukārt pērn, izremontējot Vienotības, bet šogad No sirds Latvijai telpas, iztērēti 24,98 tūkstoši eiro. Turklāt frakciju telpu remontu grafiku partijām grūti ietekmēt. Šos darbus Saeimas atbildīgās struktūrvienības plānojot, ņemot vērā telpu stāvokli, nevis politiķu iegribas.

Politika

17. septembrī mediju ziņas par Libānā notikušo raisīja asociācijas ar asa sižeta spiegu filmām un neatstāja lasītājus vienaldzīgus. Beirūtas dienvidu priekšpilsētās un citos šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" bastionos vienlaicīgi eksplodēja tūkstošiem peidžeru. Šie notikumi pasaulē izraisīja bažas un diskusijas par to, vai turpmāk līdzīgi uzbrukumi gaidāmi arī citos konfliktos un kādi draudi var slēpties ārvalstīs ražotās sadzīves ierīcēs un citās precēs.

Svarīgākais