Eiroparlamentārieti Ivetu Griguli padzen no partijas

© Ģirts Ozoliņš/ f64 photo agency

Latvijas Zemnieku savienības biedres Ivetas Grigules aiziešana no partijas ļaus atviegloti uzelpot gan valdības vadītājam Mārim Kučinskim un Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan arī koalīcijas sadarbības partneriem Briselē.

Aizkulišu sarunās jau sen tika izteikts ultimāts, ka no Grigules jātiek vaļā, citādi nekāda tuvāka biedrošanās ar Eiropas Tautas partiju grupu neiznāks.

Eiroparlamentāriete Grigule šai sasaukumā nav izcēlusies ar kādiem paliekošiem nospiedumiem Eiropas Savienības likumdošanā, taču sarīkojusi vairākus skandālus. Vispirms viņa pretēji savas partijas vēlmēm pieslējās radikālajiem eiroskeptiķiem. Tad aizgāja, uz laiku izjaucot savienības grāvēju frakciju. Vēlāk pieslējās liberāļu grupai ALDE, taču pretēji politiskajiem norādījumiem nobalsoja pret rezolūciju Krievijas nosodījumam. Kad nu kolēģi un partijas biedri pieprasīja paskaidrojumus, viņa sāka atklāti ar visiem konfliktēt, tostarp visādi izsmejot premjeru Māri Kučinski. Arī Neatkarīgajai Grigule vēl pirms mēneša klāstīja, ka esot «Kučinska lielā bēda», ka viņš nemākot sadarboties ar parlamentu un ka ar viņa pārstāvēto Liepājas partiju Briselē vispār neviens nerunā.

Izslēgt Griguli par tādu pļāpāšanu no Zaļo un zemnieku savienības īsti pamata nebija, taču līderiem izdevies piespiest viņu pašu izstāties. Publiski gan viņa to pasniedz kā savu personīgo lēmumu.

«Nevēlos nevienam stāvēt ceļā, negribu arī būt šķērslis premjeram Kučinskim, kurš kā bijušais Tautas partijas biedrs jau kopš savas stāšanās amatā 2016. gada sākumā ir vēlējies pievienoties ETP grupai,» aģentūrai LETA sacīja politiķe. Par caurkritušu gan viņu vēl nevar saukt, jo mandātu nolikt viņa negrasās - turpinās strādāt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā ALDE, nepārstāvot nevienu Latvijas politisko partiju. Maz gan ticams, ka jebkura cita partija vēlēsies uzņemt savās rindās tādu enkuru. Politologi vērtē, ka viņa ir tieši līdzatbildīga zaļzemnieku reitingu lejupslīdē. Taču mandātu deputāte nolikt negrasās. Darbs neapšaubāmi ir ienesīgs. Neskaitot daudzos parlamentāriešu bonusus, pamatalga vien ir 8484,05 eiro mēnesī.



Politika

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums otrdien noraidīja opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšlikumu grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz PVN samazinājumu līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.