Ekspolitiķis, par oligarhu un buldozeru dēvētais Ainārs Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē uzjundīja tādas kaislības, ka uz izmeklēšanas komisiju skaidroties pats pieteicās bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš 2011. gadā izmantoja pret A. Šleseru uzsākto kriminālprocesu, lai rosinātu Saeimas atlaišanu.
Šlesers izmeklēšanas komisijā pastāstīja, ka publiskotās sarunas, kuras izmantotas kriminālprocesā Nr. 16870000911 un kuras pēta parlamentārā izmeklēšanas komisija, ir izvēlētas ļoti selektīvi. «Piemēram, nav publiskota saruna, kur toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers zvanīja man un lūdza atbalstu savai pārvēlēšanai. Es viņam izvirzīju vienu konkrētu politisko noteikumu, kas jāizpilda, lai es viņu atbalstītu. Zatlers saprata, ka netiks pārvēlēts, un uzreiz kļuva tik kareivīgs un sāka politisko procesu, kas noveda pie Saeimas atlaišanas,» stāstīja A. Šlesers un aicināja komisiju pētīt, vai tieši V. Zatlera sarīkotajā «legālajā valsts apvērsumā» nav valsts nozagšanas pazīmju.
Šlesers noklausīts
Savukārt Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka KNAB rīcībā neapšaubāmi vajag būt arī A. Šlesera un V. Zatlera telefona sarunas ierakstam, jo 2011. gada 3. maijā (t.i., dažas nedēļas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, pirms kurām V. Zatlers no A. Šlesera lūdza atbalstu savai kandidatūrai) uz mēnesi tika pagarināta atļauja operatīvajai darbībai pret A. Šleseru, kas ietvēra gan viņa telefona noklausīšanos, gan viesnīcas Rīdzene numuriņu noklausīšanos. Respektīvi, KNAB toreizējo Saeimas deputātu A. Šleseru noklausījās gan pirms 2011. gada 3. maija, gan vismaz mēnesi pēc šā datuma.
Šī informācija ir zināma no t.s. Jaundžeikara krimināllietas, kuras nianses līdz šim visprecīzāk atklātas SIA Mediju nams speciālizdevumā Raustītāji.
Klauni un Nāburgi
Kā zināms, bijušo Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju un bijušo iekšlietu ministru, Šlesera partijas biedru Dzintaru Jaundžeikaru 2012. gadā sodīja par «uzkūdīšanu» izpaust valsts noslēpumu. Dz. Jaundžeikars atzina vainu un vienojās ar prokurori Veltu Zaļūksni par sodu. Šīs vienošanās lēmumā teikts, ka Dz. Jaundžeikars laika posmā no 2011. gada 17. janvāra līdz vasaras beigām ar sava paziņas Austra Liniņa palīdzību uzkūdīja, lai valsts noslēpumu izpaustu Austra sieva - KNAB Operatīvo pasākumu nodrošināšanas nodaļas vecākā speciāliste Zanda Liniņa.
Piemēram, Dz. Jaundžeikars iedeva Austrim Liniņam papīra lapiņu ar pieciem telefona numuriem, lūdzot no Zandas Liniņas noskaidrot, vai šos piecus telefona numurus KNAB nenoklausās. Neatkarīgajai ir zināms, ka viens no šiem numuriem bija toreizējā Latvijas dzelzceļa šefa Uģa Magoņa telefona numurs.
Pēc kāda laika Austris no sievas saņēma informāciju, ka šos piecus telefona numurus nenoklausās. Tāpat Zanda Austrim iedeva papīra lapiņu ar pieciem citiem numuriem, kuri sazvanās ar vienu no Dz. Jaundžeikaru interesējošiem telefonu abonentiem un kurus noklausās. Neatkarīgajai ir droša informācija, ka starp šiem pieciem abonentiem bija A. Šlesers un Leonards Tenis, bet pārējos trīs identificēt nav izdevies. Šie telefoni noklausīti operatīvo izstrādes lietu Klauni un Nāburgi ietvaros.
Droši apgalvot nevar, bet izskatās, ka šo papīra lapiņu atrada kratīšanā Dz. Jaundžeikara dzīvesvietā Vidrižu pagastā - starp pierādījumiem minētas arī «piezīmju lapiņas, aprakstītas ar cipariem, uzrakstītiem ar zilas un zaļas krāsas tinti», kā arī eksperta atzinums par Z. Liniņas rokrakstu.
Valsti vada specdienesti
Tāpat lēmumā par sodu minēts, ka Z. Liniņa vīram Austrim izstāstīja, ka 2011. gada 3. maijā uz mēnesi pagarināta atļauja noklausīties A. Šlesera telefona sarunas. Austris to izstāstījis Dz. Jaundžeikaram, kurš par to telefoniski informējis pašu noklausīto A. Šleseru - šī telefona saruna ir viens no pierādījumiem t.s. Jaundžeikara krimināllietā un nepārprotams apliecinājums tam, ka arī visas citas A. Šlesera telefona sarunas ir ierakstītas.
Jāatgādina, ka Ainārs Šlesers divas dienas vēlāk - 2011. gada 5. maijā - televīzijā paziņoja kaut ko citu: ka viesnīcā Rīdzene vairāku gadu garumā VIP numuriņos, kā arī konferenču zālēs specdienesti veikuši noklausīšanos. A. Šlesers norādīja, ka viņa rīcībā ir pierādījumi, ka šāda noklausīšanās ir veikta, un viņš par tiem informēs Valsts prezidenta kanceleju. Viņš nosauca konkrētus viesnīcas numuriņus, kuros notiekot noklausīšanās. Tajos uzturas ārvalstu un pašmāju augstākā līmeņa amatpersonas.
LETA tolaik rakstīja: «LPP/LC līderis prognozēja, ka ar šo informāciju ir sācies jauns noklausīšanās skandāls Radissongeita, pēc kura noteikti sekošot liels starptautisks spiediens, «vairāku Latvijas valsts amatpersonu atrašanās amatā ir vairāk nekā apdraudēta». Šlesers uzskata, ka pašreizējā situācijā Valdis Zatlers esot palicis vienīgā politiski neitrālā persona, taču pēdējā mēneša laikā pirms jauna prezidenta ievēlēšanas viņam būšot jāparāda, vai viņš ir gatavs konfliktēt ar politiķiem, vai arī gaidīs, kad viņu mierīgi ievēlēs.
Šlesers uzsvēra, ka Zatleram ir jāuzdod noskaidrot, kas veicis pasūtījumu noklausīties ārvalstu pārstāvju sarunas šajā un, iespējams, arī citās viesnīcās, tam noteikti jāpiesaista ārvalstu specdienestu kontrole. «Mūsu specdienestiem ir radusies visatļautības sajūta,» norāda Šlesers un kā iespējamo sarunu noklausīšanās mērķi min «interesi, ko domā un runā ārvalstu uzņēmēji un politiķi».
«Esam nonākuši situācijā, ka nevis politiķi vada valsti, bet specdienesti,» sacīja Šlesers.»
Kā zināms, nekāda Radissongeita tomēr nesākās, bet pēc dažām nedēļām sākās milzīga «pretoligarhu» kampaņa, kas gan nedeva iespēju V. Zatleram palikt par Valsts prezidentu uz otro termiņu, bet pielika punktu A. Šlesera politiskajai karjerai.
Leģendas nodrošināšana
Vēl t.s. Jaundžeikara krimināllietas materiālos teikts, ka Z. Liniņa 2009. gadā, laika posmā no 18. februāra līdz 3. martam, «leģendas nodrošināšanai» piedalījusies noklausīšanās aparatūras izvietošanas «operatīvajā pasākumā» viesnīcā Radisson Blu Rīdzene Hotel. Arī par šo viņa esot izstāstījusi savam vīram Austrim, kurš «laika posmā no 2009. gada 19. februāra līdz 2. maijam Jūrmalā, pie veikala Maxima Viestura ielā 25, šo informāciju tālāk izpauda Dzintaram Jaundžeikaram, savukārt Dz. Jaundžeikars ne vēlāk kā līdz 2009. gada 3. martam to darīja zināmu Aināram Šleseram».
Šis grēks gan vairāk izskatās kā vienkārši «piešūts» Dz. Jaundžeikaram un Liniņu pārim, lai uzlabotu atklāto krimināllietu rādītājus.