Gandrīz piecus mēnešus pēc tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanu pētošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanas atkal aktualizējies jautājums par publiskajā telpā nonākušajām tā dēvētajām Rīdzenes sarunām. Pastāv iespēja, ka publicētās sarunas saturiski atšķiras no izmeklēšanas gaitā veiktajos ierakstos dzirdamajām.
Veidojot komisiju, sarunu autentiskuma noskaidrošana tika uzskatīta par vienu no komisijas uzdevumiem. Taču komisijas darbības sākumā jaunais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume norādīja, ka procesuāli pareizā veidā nav iespējams pārliecināties par publicētās informācijas autentiskumu, jo žurnāla Ir redakcija, aizsargājot savus informācijas avotus, birojam atsakās nodot sarunas saturošos informācijas nesējus.
Kārtējā komisijas sēdē pirmdien šis jautājums atkal tika pacelts dienasgaismā. Uz to komisijā strādājošo ekspertu, bijušo Augstākās tiesas senatoru Pāvelu Gruziņu pamudināja pirmdien iztaujātais Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kas uzsvēra, ka viņam publikācijās piedēvētos lamuvārdus viņš neesot teicis. Eksperts komisijā strādājošajiem norādīja, ka šī ir būtiska nianse, jo tiesu praksē bijuši gadījumi, kad likumīgi noklausītu sarunu atreferējumi netiek uztverti kā pierādījumi pašu mazāko atšķirību no audioieraksta dēļ.
Savukārt komisijā strādājošais Saskaņu pārstāvošais Igors Pimenovs uzsvēra, ka, pat tad, ja publicētajiem fragmentiem pievienoti tikai lamuvārdi, kas sabiedrībā izraisīja sašutuma vētru par politiķu necenzēto leksiku, tas varētu liecināt par sarunu noplūdināšanas politiskajiem motīviem. Proti, radīt pret konkrētiem politiķiem nepatiku kaut tikai viņu izteiksmes formas dēļ. Jāatgādina, ka Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs pēc sarunu publicēšanas par tajā viņam piedēvētajiem izteicieniem bija spiests atvainoties Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošajai Aijai Barčai.
Interesanti, ka arī savulaik pie Oligarhu lietas strādājošais prokurors Māris Leja, kas ir Ģenerālprokuratūras pārstāvis komisijā, atklāja, ka, sākot darbu pie lietas, viņš konstatējis, ka atšifrēto ierakstu teksts vietām nesaskan ar audioierakstu. Turklāt atšķirības bijušas tik būtiskas, ka viņš izmeklētājam uzdevis sarunas atšifrēt vēl vienu reizi. Tas gan rada jautājumu - ja pieņem, ka žurnālistu rīcībā nonāca jau atšifrētais teksts, tad kurš no variantiem tas ir. Prokurora izbrāķētais vai atkārtoti atšifrētais.
M. Lejas atklātais gan nepatika parlamentārās izmeklēšanas komisijas aktīvākajam deputātam Andrejam Judinam, kurš centās piespiest prokuroru atcerēties kaut vienu šādu nesakritību, jo viņš, klausoties sarunas un salīdzinot tās ar atšifrējumu, tekstus, kas būtiski atšķiras no audiofaila satura, neesot pamanījis. Prokurors atteica, ka, pat ļoti cenšoties, tik detalizēti senos notikumus atcerēties viņš nespēj, bet nesakritības bijušas pietiekami nopietnas.
Slēdzot sēdi, komisija vienojās, ka pie šā jautājuma tai jāatgriežas un jācenšas noskaidrot, vai kāds pirms publikācijas noklausītajās sarunās nav ieviesis korekcijas. Komisijas uzmanība tika vērsta arī uz to, ka, iztaujājot Ventspils pašvaldības vadītāju Aivaru Lembergu, šis skandāla aspekts noteikti atkal tiks celts gaismā.