LB prezidenta aizturēšana satricina politisko eliti
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana bija vajadzīga, lai parādītu Latvijas cīņu pret kukuļņēmējiem banku uzraugu vidū.
Pagājušajā nedēļā kā zibens un pērkons nogranda ASV Finanšu ministrijas departamenta statusā esošā Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojums, ka Latvijas ABLV Bank (ABLV) nevis kaut kādos aizlaikos, bet pagājušajā gadā esot devusi kukuļus amatpersonām, lai tās atļautu veikt ABLV augsta riska darījumus, ieskaitot Ziemeļkorejas kodolieroču izstrādei nepieciešamos darījumus. Tajā pašā FinCEN paziņojumā tika pat uzslavēta tā Latvijas iestāde, kurai jāgādā, lai komercbankas tādus darījumus neveiktu. Izrādās, ka Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc 2015. gada strādājot labi. Tādā gadījumā pietiek vai gandrīz pietiek ar vienas rokas pirkstiem, lai uzskaitītu tik augstas amatpersonas, kurām ir jēga dot kukuļus, jo tās apvaldītu FKTK vēlēšanos un spēju uzraudzīt bankas. Šajā amatpersonu sarakstā noteikti ir vieta Latvijas Bankas prezidentam un, kas ir tikpat svarīgi, Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklim Ilmāram Rimšēvičam. Te jāpiebilst, ka ABLV pēc lieluma kvalificējas galvenokārt ECB, nevis vairs FKTK uzraudzībai. I. Rimšēviča aizturēšanai vajadzētu nodrošināt naktsmieru un vispār labsajūtu vēl dažām amatpersonām ar Valsts prezidentu un Ministru prezidentu priekšgalā, ka viņi vairs nav aizdomās turamo skaitā, jo ir jau atrasts īstais vainīgais.
TRAUKSMAINIE MIERINĀTĀJI. Vakar - jā, svētdien - Finanšu ministrijā notika pasākums, kurā ministre Dana Reizniece-Ozola (centrā), FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne un Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners stāstīja par Latvijas komercbanku sistēmas stabilitāti jebko, bet tikai ne to, kāpēc viņiem ienācis prātā par šo stabilitāti runāt tieši svētdienas pēcpusdienā / Foto: Arnis KLUINIS
No tagadējā skatpunkta I. Rimšēviča aizturēšana vairs nav pārsteigums, bet loģisks turpinājums iepriekš izliktām brīdinājuma zīmēm. Janvāra beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nāca klajā ar tādu formulējumu, ka esot sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju par bijušā maksātnespējas administratora, tobrīd pirmstiesas izolatorā sēdošā Māra Sprūda un augstas Latvijas finanšu sektora amatpersonas mēģinājumiem izspiest kukuļus no Norvik bankas īpašnieka. Viņš augsto amatpersonu vārdā nosaucis neesot, bet devis tai tādu raksturojumu, kādam nepārprotami atbilst I. Rimšēvičs. Gan KNAB, gan I. Rimšēvičs katrs savā veidā parādīja, ka ņem nopietni tādas runas, kas citkārt tiktu atmestas kā murgi. KNAB, lūk, pieteicās tās izmeklēt, bet I. Rimšēvičs - publiski noliegt.
Tālāko varēja paredzēt līdz ar M. Sprūda izlaišanu no cietuma. Formāli tas notika pret ļoti lielu drošības naudu, bet nauda valstij taču tika piedāvāta arī iepriekš. Ja līdz šim naudu nepieņēma, bet nupat tomēr pieņēma, tad jādomā, ka M. Sprūds izlaists brīvībā ne par naudu, bet par liecībām - vienalga, vai pratināšanas protokolos ierakstītām vai neierakstītām, vai patiesām vai apmelojošām, bet tādām, kas dod pamatu represijām pret I. Rimšēviču. Vakar I. Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš pauda, ka viņa klients savu aizturēšanu uzskatot par klaji nelikumīgu un veiktu, lai izraisītu plašu sabiedrisko rezonansi. Precīzi sakot, tik skaļu rezonansi, ka to sadzird Atlantijas okeāna otrā krastā.
Paliek gan tāds sīkums, ka Norvik banka nav ABLV, lai cik ļoti vismaz dažiem, bet Latvijā ievērojamiem cilvēkiem gribētos domāt, ka tas ir sīkums, kam FinCEN nepiešķir nekādu nozīmi. Galvenais, ka Latvija ir sapratusi un izpildījusi uzdevumu parādīt cīņu pret kukuļņēmējiem banku uzraugu vidū. Ja tas tomēr nav sīkums, tad Latvijai nāksies meklēt un sodīt amatpersonas, kas ņēmušas kukuļus no ABLV. Tādā gadījumā M. Sprūda lomā var nonākt ne tikai I. Rimšēvičs, bet arī uzņēmējs Māris Martinsons, kura kratīšana un aizturēšana notikusi diennakti pirms tām pašām darbībām pret I. Rimšēviču. Ir noplūdināta informācija, ka šīs darbības veiktas saistībā ar Valsts policijas virzīto kriminālprocesu pret M. Sprūdu. Kaut kādu iemeslu dēļ stafeti no Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārņēmis KNAB, kas sola šodien sniegt plašāku informāciju par pagājušajās brīvdienās notikušo.
Atšķirībā no I. Rimšēviča, M. Martinsons nav jaunpienācējs krimināllietās iesaistīto cilvēku galerijā. Piemēram, 2015. gada 30. decembrī Neatkarīgā atzīmēja viņa centienus kļūt par starpnieku valstij piederējušās bankas Citadele pārdošanā amerikāņiem, kurš tika diskvalificēts tādā veidā, ka Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija ne vien paciemojās pie viņa, bet paņēma viņu sev līdzi paciemoties īslaicīgas aizturēšanas telpās. Pēc tam atbrīvots tika ne vien viņš, bet arī visa VID vadība: viņš no cietuma, bet viņi - no darba. Vakar vakarā viņš pēc jau kārtējās īslaicīgās aizturēšanas atbrīvots, bet, ja amerikāņi prasīs, tad Latvijai nāksies turpināt tīrīšanu visaugstāko amatpersonu vidū, par kurām M. Martinsons noteikti var pastāstīt ļoti daudz.