Skujiņš tuvu augstam amatam
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vakar pieņēma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātu Māri Skujiņu un apliecināja, ka piedāvās valdībai viņa iecelšanu amatā.
Pagaidām nav draudu D. Reiznieces-Ozolas nodomam, lai valdība jau nākamajā nedēļā ieceļ M. Skujiņu amatā. Viņa izvēli VID ģenerāldirektora amatam maksimālas slepenības apstākļos veica Valsts kancelejas noorganizēta komisija. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis komisijas darba rezultātu paziņoja 1. jūnija pēcpusdienā. Tā bija piektdiena, bet masu saziņas līdzekļiem nekādu brīvdienu nav. Ja kāds būtu gribējis publiski iebilst pret M. Skujiņu, tad viņš to būtu varējis darīt tikpat labi sestdien vai svētdien kā pirmdien, bet iebildumi nav atskanējuši.
Tagadējos 13. Saeimas priekšvēlēšanu cīņas apstākļos noteikti jābūt gribētājiem izjaukt M. Skujiņa iecelšanu amatā, lai ar to varētu lepoties vēlētāju priekšā.
VID ģenerāldirektora kandidāta diskreditēšanai nepieciešamo laika grafiku māca gadījums ar Ingu Koļegovu 2016. gada vasarā. Šo kandidāti D. Reizniece-Ozola nosauca 14. jūlijā. Pēc tam koalīcijas partijai Vienotība bija vajadzīgas dienas desmit, lai 25. jūlijā sāktu publiski apšaubīt I. Koļegovas izvēles procesu un algas pielikumu, kādu D. Reizniece-Ozola bija viņai apsolījusi. 1. augustā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome konstatēja, ka I. Koļegova tai «nevieš uzticību». Ap to pašu laiku jau bija uztaustīts, ar ko I. Koļegovas kandidatūru patiešām nogremdēt. 2. augustā Ministru prezidents Māris Kučinskis gan centās aizstāvēt I. Koļegovu un vēl jo vairāk savu ministri, apgalvojot to, ka I. Koļegova «novērsusi visas bažas» par likumpārkāpumiem, savienojot savu jau esošo valsts amatpersonas statusu ar privātuzņēmuma apsaimniekošanu, bet tā nebija patiesība. I. Koļegova 12. augustā atteicās pretendēt uz VID vadīšanu.
Tagadējos 13. Saeimas priekšvēlēšanu cīņas apstākļos noteikti jābūt gribētājiem izjaukt M. Skujiņa iecelšanu amatā, lai ar to varētu lepoties vēlētāju priekšā. To lieku reizi apliecināja Vienotības līdera un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena gatavība padzīt no valdības Zaļo un zemnieku savienības deleģēto satiksmes ministru Uldi Auguli. Vienotībai vajadzēja nevis dienas, bet stundas, lai atsauktos uz plašsaziņas līdzekļos palaistu apgalvojumu, ka U. Augulis vai viņa ģimenes locekļi izmanto automašīnu, ko neesot likumīgi ieguvuši. Ja par M. Skujiņu nekas skarbs līdz šim nav teikts, tad tāpēc, ka tam trūkst pieturas punktu.
Pagaidām apspriežamā tēma ir M. Skujiņa parādsaistības. Darbu Latvijas TV valdē viņš pabeidza 2016. gadā ar deklarētu 217 730 eiro parādu, no kura, pēc viņa paša stāstītā, viņš esot dzēsis 37 tūkstošus eiro. Viņa oficiālais ienākumu avots šajā laikā bija darbs AccessBank Azerbaijan. M. Skujiņš esot aizņēmies naudu mājokļa iegādei un tagad atdod naudu atbilstoši maksājumu grafikam. D. Reizniece-Ozola par šo tēmu teica, ka M. Skujiņa parādsaistības esot ņēmusi vērā kandidātu atlases konkursa komisija, kas savukārt paļāvusies uz tiesībsargājošo iestāžu ziņām un viedokli, ka hipotekārais parāds drošības risku nerada.