Lai varētu efektīvi cīnīties ar aktuālajām problēmām, Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās līdzi laikam, uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem Ņujorkā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Gan savas runas sākumā, gan arī noslēgumā viņš īsi atgādināja Latvijas un Baltijas vēsturē svarīgus notikumus un uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot multilaterālisma sniegtās iespējas.
"Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija," runas sākuma daļā pauda Valsts prezidents.
Pēc viņa teiktā, pieredze rāda, ka visefektīvāk var sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā, tādēļ arī Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, uzsvēra Levits. Šajā kontekstā viņš atgādināja, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot ignorēt kā Ukrainas, tā arī Gruzijas teritoriālo nedalāmību.
"Šāda klaja necieņas izrādīšana starptautisko tiesību principiem nedrīkst kļūt par jaunu normu. Latvijas piemērs rāda, ka tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principu garantēšana ir svarīgs priekšnosacījums tam, lai valsts varētu veiksmīgi pilnveidoties. Tādēļ Latvija ir gatava aktīvi piedalīties šo principu nostiprināšanā starptautiskajās tiesībās," pauda Valsts prezidents.
Savukārt runas izskaņā Levits atgādināja par Baltijas ceļu un par to, cik daudz kopš tā laika Latvija ir sasniegusi. "Pēdējo 30 gadu gaitā Latvija un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši iespaidīgas pārmaiņas. Uzskatu, ka arī ANO ir jāmainās - jāpielāgojas mūsdienu apstākļiem, lai varētu cīnīties ar šobrīd aktuālajām problēmām," pauda Valsts prezidents.
Viņš mudināja ANO izmantot laiku, kas atlicis līdz tās dibināšanas 75.gadadienai, lai padarītu organizācijas darbu mērķtiecīgāku un vērtīgāku. "Dosim jaunu sparu organizācijas darbam pie iekšējām reformām, it īpaši pie Drošības padomes pārveides. ANO ir jāattīstās, lai tā nezaudētu savu ietekmi," uzsvēra Levits.
Viņš norādīja, ka ANO Statūtos ierakstītie principi mūsdienās ir tikpat aktuāli kā to pieņemšanas brīdī pirms 74 gadiem. "Man ir liels prieks, ka Latvijai tagad ir brīvība dzīvot saskaņā ar šiem principiem savā zemē, kā arī atbildība tos aizstāvēt visā pasaulē," pauda Levits.
Tāpat viņš sacīja, ka arī tehnoloģiskajiem risinājumiem ir potenciāls glābt mūsu planētu.
Savā runā pievēršoties klimata pārmaiņām, Valsts prezidents vispirms uzsvēra, ka ar tām saistītie izaicinājumi ir jārisina gan starptautiskā, gan valstiskā, gan individuālā līmenī, un bez starpvalstu sadarbības klimata pārmaiņu negatīvo seku likvidēšana nav iedomājama. Būtiska loma klimata jautājumu risināšanā esot arī jauniešiem.
Tomēr arī tehnoloģiskajiem risinājumiem ir potenciāls glābt mūsu planētu, ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem sacīja Latvijas pirmā persona. "Novatoriskas idejas apvienojumā ar skaitļošanas jaudām un savienojamību ļaus mums kļūt ražīgākiem, precīzākiem un patērēt mazāk dabas resursu," skaidroja Levits, paužot gandarījumu, ka Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi ir gatavi uzņemties šo izaicinājumu un pievienojušies kaimiņvalsts Igaunijas iniciatīvai "Zaļais solījums".
Valsts prezidents arī atgādināja, ka Latvija ir apņēmusies pildīt Parīzes klimata vienošanās mērķus un, salīdzinājumā ar 1990.gada atskaites rādītājiem, Latvijai ir izdevies samazināt valstī radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomus par 60%. "Taču, neskatoties uz to, mēs esam apņēmības pilni virzīties uz absolūtu klimata neitralitāti," izteicās Levits, informējot, ka šogad nacionālā valdība pieņēma Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam, kurā noteikti konkrēti uzdevumi, kas pārredzamā nākotnē ir jāveic, lai Latvija varētu pielāgoties klimata pārmaiņām.
Runājot par veidiem, kā efektīvi mazināt klimata pārmaiņas, Valsts prezidents pieminēja arī ilgtspējīgu meža resursu apsaimniekošanu, kas ļauj pastāvīgi piesaistīt oglekli un kalpo kā fosilā kurināmā aizstājēja avots, ļaujot samazināt izmešu apjomu. "Salīdzinājumā ar 20.gadsimta pirmo pusi mežu apjoms Latvijā ir gandrīz dubultojies. Latvija ir gatava ilgtspējīgi apsaimniekot savus meža resursus esošo un nākamo paaudžu labā," ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem apliecināja Levits, stāstot, ka Latvijā pie šī jautājuma strādā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, no brīvas gribas stādot kokus un talkojot.