Saeimas koalīcija atgūst divas balsis

Valdošā koalīcija, sākot Saeimas Ziemas sesiju, atkal būs pilnā sastāvā. Satversmes tiesa lēmusi, ka Saeimas Kārtības rullī iekļautais aizliegums deputātam piedalīties Saeimas darbā, ja tas izdots kriminālvajāšanai, ir pretrunā ar Satversmi.

Tas nozīmē, ka Saeimas darbā pilnvērtīgi atkal varēs atgriezties Juris Jurašs un Atis Zakatistovs.

Vienu no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) lokomotīvēm - Juri Jurašu - Saeima kriminālvajāšanai izdeva šā gada 31. janvārī. Prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību, un lietā jau sākusies tiesvedība, kurā J. Jurašam inkriminēta valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana. Tas politiķim gan netraucēja uzņemties Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.

Konservatīvie, būdami pārliecināti, ka J. Jurašs nav vainīgs inkriminētajos nodarījumos, bet aizliegums ir nekonstitucionāls, vērsās Satversmes tiesā, bet J. Juraša darba vietā Saeimas sēžu zālē uz ilgu laiku iekārtojās J. Juraša attēls, kas konservatīvajiem pielipināja neglaimojošu palamu.

Savukārt A. Zakatistovu, kuru prokuratūra apsūdzēja par krāpšanu lielā apmērā, kriminālvajāšanai izdeva 6. jūnijā. A. Zakatistova sēdvietā Saeimas zālē nekādi attēli netika stutēti, taču viņš saglabāja paša pārstāvētās KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu.

Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu koalīcijā vismaz nomināli būs par divām balsīm vairāk, jo Satversmes tiesas lēmums stājies spēkā līdz ar tā nolasīšanu. Jāatgādina, ka tieši KPV LV nostājas dēļ valdošajai koalīcijai ar Rīgas domes atlaišanu nevedas tik raiti, kā tā vēlētos.

Satversmes tiesa spriedumā secinājusi, ka saskaņā ar Satversmi personai ir tiesības ne tikai piedalīties Saeimas vēlēšanās, bet arī tiesības ievēlēšanas gadījumā pildīt deputāta amatu bez tādas iejaukšanās šā amata funkciju izpildē, kas būtu pretēja vispārējiem tiesību principiem un Satversmē noteiktajām tiesībām. Tiesības piedalīties Saeimas un Saeimas komisiju sēdēs, tajās izsakoties un balsojot, kā arī saņemt atalgojumu par savu pienākumu izpildi ir daļa no deputāta amata tiesībām.

Apstrīdētās normas, lai gan neparedz, ka kriminālvajāšanai izdots Saeimas deputāts zaudētu savu amatu, tomēr liedz šādam deputātam visbūtiskākās tiesības, kas saistītas tieši ar dalību pašā likumdošanas procesā, proti, tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, izmantojot savas balsstiesības, secinājusi tiesa. Lēmumā norādīts, ka parlamentam ir būtiska loma demokrātijas politiskajās debatēs. Parlamenta locekļi, pildot sava amata pienākumus, pārstāv vēlētājus, vērš uzmanību uz tiem aktuāliem jautājumiem un aizstāv viņu intereses.

Tiesa norāda, ka brīvais pārstāvības mandāts paredz deputāta tiesību īstenošanu neatkarīgi ne vien no ārējas ietekmes, bet arī no citu parlamenta deputātu ietekmes. Turklāt tiesa ņēmusi vērā, ka Satversme neliedz Saeimā ievēlēt personu, kurai ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statuss kriminālprocesā.

Vaicāts par šo lēmumu, A. Zakatistovs pauda, ka Satversmes tiesas lēmumi «nav jāvērtē, bet ir jāpieņem un jāpilda», ziņo LETA. Politiķis norāda, ka tiesas lēmums, attiecīgo normu atzīstot par Satversmei neatbilstošu, attieksies arī uz viņu un ļaušot atkal pilntiesīgi piedalīties Saeimas darbā.

Savukārt J. Jurašs LETA norādījis, ka spriedums «ir apliecinājums tam, ka pakāpeniski tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas», un piebildis, ka tas esot liels solis tiesiskuma stiprināšanā, kas nākotnē atturēšot no politiski motivētu lietu rosināšanas. Viņš akcentēja, ka lēmums viņam ļaus atgriezties darbā Saeimā un aktīvāk pārstāvēt savu vēlētāju intereses. Viņš jau tuvākajā laikā plāno nākt ar priekšlikumiem azartspēļu ierobežošanas jomā.

Pašlaik kriminālvajāšanai ir izdoti divi 13. Saeimas deputāti - J. Jurašs un A. Zakatistovs, taču nav izslēgts, ka pēc šā Satversmes tiesas lēmuma kriminālvajāšanai tiks izdots arī ar koalīcijas kodolu vairāk saaugušais KPV LV dibinātājs Artuss Kaimiņš, kuru varētu apsūdzēt par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem.

12. Saeimā kriminālvajāšanai tika izdots Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Viņu izdeva turpmākai iztiesāšanai krimināllietā, kurā viņš tika apsūdzēts nepatiesas informācijas sniegšanā ikgadējā ienākumu deklarācijā.

2015. gada 17. septembrī Jelgavas tiesa atzina D. Liepiņu par nevainīgu un pilnībā attaisnoja visās apsūdzības epizodēs, tomēr vēlāk Zemgales apgabaltiesa viņu atzina par vainīgu, bet 2016. gadā Augstākā tiesa atstāja spēkā notiesājošo spriedumu, kā rezultātā D. Liepiņš zaudēja Saeimas deputāta mandātu. Arī D. Liepiņš uzskatīja, ka aizliegums pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā ir pretrunā Satversmei, taču viņa pieteikumu Satversmes tiesa, norādot uz nepietiekamu argumentāciju, noraidīja.