PAŠVALDĪBU REFORMA: Saeimā dala Pierīgas pīrāgu

Teju simboliska vakar bija ilggadējā Garkalnes novada domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa atkāpšanās no amata «veselības stāvokļa dēļ». Jāatgādina, ka mēram pēc Valsts kontroles revīzijas pašvaldībā briest pamatīgas nepatikšanas, jo valsts amatpersona nedrīkst pati pēc saviem ieskatiem sevi prēmēt. Arī ministrs jau grasījies viņu atlaist. Turklāt 2021. gadā Bauzem-Krastiņam tāpat būtu jāšķiras no savas karalistes, jo tāda Garkalne kā atsevišķa pašvaldība vairs nepastāvēs. Taču attiecībā uz Garkalnes turpmāko piederību Administratīvi teritoriālās reformas komisija vakar pieņēma patiesi neizprotamu lēmumu. Tikpat neizprotamu, kāds ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājums.

Garkalne tiek likta jaunveidojamā Ulbrokas novadā kopā ar Stopiņiem un Ropažiem, kaut gan tai ir visciešākās saites tieši ar Ādažiem. Un sākotnēji tieši to arī piedāvāja pati ministrija, bet pēc tam sākās partiju aizkulišu tirgošanās, kuras rezultātā tapa Ulbrokas veidojums. Kaut kādu iemeslu dēļ arī mēra Bauzes-Krastiņa komanda savienību ar Ādažiem neatzina par labu esam, vairākkārt mainīja viedokli, un pēdējais rosinājums ir pievienoties Inčukalnam. Pilnīgi skaidri un nepārprotami savu vēlmi ir pauduši Garkalnes iedzīvotāji - nākuši kopā sapulcēs, vākuši parakstus un 89% garkalniešu pauduši vēlmi biedroties ar Ādažiem, un tam ir objektīvs pamats - kopīgi ūdeņi, kopīgas ielas, kopīga saimnieciskā infrastruktūra. Vakar viņu pārstāvji situāciju skaidroja arī komisijā. Neloģiska ir tieši Garkalnes un Ādažu atšķirtība. Vairākās vietās ielas pieder vienai pašvaldībai, bet tām piegulošie īpašumi reģistrēti otrā. Kopīgi ir kanalizācijas un ūdensapgādes tīkli. Kopīgi ir arī publiskie ūdeņi - Lielais un Mazais Baltezers. Taču Saeimas komisija šos apsvērumus ignorēja. Ādažu novada mērs par šo balsojumu tikai noelsās: «Te kaut kādi darījumi ir notikuši!» Tagad faktiski ieplānots sagraut to, kas dabā jau veiksmīgi funkcionē, un būvēt kaut ko nesaprotamu. Protams, priekšā ir vēl otrais lasījums, bet Saeimas vairākums, visticamākais, atbalstīs valdības un atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Savukārt trešajā lasījumā tādi priekšlikumi, kas būtiski maina likumprojekta saturu, parasti netiek izskatīti.

Tātad ļoti iespējams, ka vakardienas balsojums komisijā spēlēs izšķirošu lomu Pierīgas kartes galīgās redakcijas tapšanā. Pieci klātesošie komisijas deputāti tā nolēma, un ādažniekiem ar garkalniešiem nebūs legalizēt savu faktisko laulību.

Vairums Pierīgas pašvaldību vislabprātāk paliktu esošajās robežās. Tās ir turīgas, tajās ir daudz iedzīvotāju. Dzimst bērni. Attīstās ne tikai guļamvagoni, bet arī uzņēmējdarbība. Tās spēj būt patstāvīgas. Jā, valsts interešu vārdā tām jākļūst par vilcējām šobrīd mazāk spējīgākiem novadiem. Taču kombinācijām, kādās pašvaldības tiek komplektētas jaunos administratīvos veidojumos, jābūt loģiskām. Un ministrijas piedāvājumā brīžam šī loģika izpaliek. Vienā gadījumā iedzīvotāju vēlmes tiek respektētas otrā ne. Vienā - iedzīvotāju skaits ir izšķirošs arguments, kamēr citā uz trūkstošo skaitu tiek pievērtas acis. Carnikavas gadījumā izšķirošais rādītājs, kāpēc novads jāpievieno Ādažiem, ir cilvēku trūkums un vidusskolas neesamība. Tai pašā laikā iedzīvotāju skaits novadā strauji aug. Pēdējā desmitgadē par 45%. Savukārt skolu reforma valstī nemaz neparedz tik daudz vidusskolu, cik kartē būs novadu. Visvairāk Carnikavas mēre Daiga Mieriņa bažījas par to, ka ir plānots likvidēt pilnīgi visus Piejūras novadus, un tas jau būs kultūrvēsturisks zaudējums. Jūras tuvums simtiem gadu laikā ir radījis savas īpašas tradīcijas, kas tagad tiek apdraudētas. Carnikavas mēre no sirds lūdza deputātus iedziļināties izskatāmajā jautājumā un teica, ka izpratnes veicināšanai var arī atvest uz Saeimu savus zvejniekus un nēģu cepējus. Taču priekšlikums par Carnikavas patstāvību tika noraidīts, un vismaz pagaidām tā tiek piekombinēta Ādažiem, pie kuriem atradās vēl pirms iepriekšējās reformas 2009. gadā. Tomēr tas arī vēl nav akmenī cirsts, jo ar neizdiskutētu priekšlikumu klajā nākusi Nacionālā apvienība. Tā piedāvā nepievienot Saulkrastus Ādažiem, bet gan veidot plašāku Saulkrastu novadu kopā ar Sējas pagastu. Kopējais pašvaldību skaits jaunajā kartē tādā gadījumā būtu 40. Šis ierosinājums izraisīja acīmredzamu neapmierinātību, jo ne ar vienu pašvaldību šī ideja vispār nav diskutēta. Komisijas sēdē priekšlikums tomēr pēc stundu ilgām diskusijām tika konceptuāli atbalstīts - kā nekā koalīcijas partneris sacerējis -, bet ar nosacījumu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veiks konsultācijas ar iesaistītajām pusēm.

Kurvīti ir saņēmušas vēl vairākas pašvaldības. Iecavas novads atnāca ar priekšlikumu pievienoties Baldonei, taču ministrijas pārstāvis skaidroja, ka Pierīgai ir Pierīgas kritēriji, bet Iecava ar Rīgu nerobežojas. Tālab atstājama pie Bauskas. Deputāti piekrita.

Un tāpat arī Ikšķilei nesekmējās atbrīvoties no tik negribētās savienības Ogres novadā. Pašvaldība rosināja atstāt Ikšķili vienu, bet, ja gluži izmērs par mazu, tad apvienot ar Salaspili, jo esot tipisks Pierīgas novads. Rīgā strādā, Ikšķilē guļ. Ministrijas pārstāvis atkal argumentēja, ka jaunajā kartē vairs nedrīkst būt tādi novadi, kuros cilvēki tikai guļ. Turklāt Salaspils ir skaidri pateikusi, ka atbalsta ministrijas piedāvāto modeli. Tas gan ir pats par sevi saprotams, ka atbalsta, jo Salaspils ir to laimīgo pašvaldību vidū, ko nevienam nepievieno un kurai neko neatņem. Nav pat vajadzības atsaukties likumdevēja uzaicinājumam un ierasties uz komisijas sēdi.

Pēc tam, kad ATR komisija būs tikusi galā ar galvaspilsētai pieguļošo pašvaldību karti, tālāk sekos valdības piedāvājuma saskaņošana Vidzemei, Zemgalei, Kurzemei un Latgalei.