Gobzems par sliktiem mirušajiem var arī sliktu

Vairāki bagātnieki, kurus vieno noslepkavotā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus mantojums, iesūdzējuši tiesā deputātu Aldi Gobzemu par nelaiķa un viņa ģimenes goda un cieņas aizskārumu. Kā un vai vispār deputāts tiks sodīts, kļūs zināms 1. aprīlī, bet vakar lietā notika debates un tika spriests par vārda brīvības robežām attiecībā uz nelaiķiem.

Latviešiem ir teiciens «par mirušajiem labu vai neko», un tas ir svarīgi šīs lietas kontekstā. Mārtiņu Bunku nogalināja 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš pa Aizsaules ielu brauca garām Meža kapiem. Ar automāta Kalašņikov raidītu kārtu no garāmbraucoša kravas busiņa. Un jo simboliskāka šī slepkavība bija tāpēc, ka netālu atrodas Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas galvenā administratīvā ēka. Nepārprotami šī ir pasūtījuma slepkavība, kuras izpildījuma veids pats par sevi kalpoja par vēstījumu konkrētiem pie dzīvības palikušajiem.

Līdzjutēji paliek aizdurvē

Sabiedrībā šis noziegums izraisīja milzu interesi, jo tobrīd visas maksātnespējas administratoru cunftes godaprāts tika apšaubīts. Gan nesamērīgi lielā - miljonos eiro mērāmā atalgojuma dēļ, gan atklājoties virknei šaubīgu maksātnespējas lietu, kurās uzņēmumi mērķtiecīgi iznīcināti. Un nogalinātais bija iesaistīts arī šaubīgās lietās, no kurām vismaz viena par tādu tika atzīta pat ar Augstākās tiesas lēmumu. Firmas Rego Trade maksātnespējas procesā konstatēts, ka administrators pieļāvis rupjus pārkāpumus, manipulējot ar viņa rīcībā esošajiem dokumentiem. Un šis fakts tad arī kalpo kā deputāta Alda Gobzema aizstāvības pamats. Viņam bijušas tiesības saukt nelaiķi par bandītu. Gobzems izplatījis vairākus neglaimojošus izteikumus - internetā un ēterā apgalvojis, ka Bunkus bija saistīts ar mafiju, ka bijis mafijas izpildītājs, ka viņš bijis bandīts, kuru noslepkavojuši citi bandīti, ka šī bijusi bandītu izrēķināšanās diena un ka Bunkus ģimenei jāsēž cietumā.

Attiecīgi pēc šādiem izteikumiem nelaiķa pirmās pakāpes radinieki sajutušies aizskarti un vērsušies tiesā: Dace Bunkus, Ojārs Bunkus, Kaspars Bunkus un Kristaps Bunkus. Goda un cieņas aizskārumu viņi novērtējuši 50 tūkstošu eiro apmērā - attiecīgi katram 12,5 tūkstoši.

Prasītāji uz tiesas sēdi paši gan neieradās, bet atsūtīja advokātus. Deputāts Gobzems, savukārt, ieradās pats, turklāt līdzi sev ataicināja kādus 60 atbalstītājus. Tā kā zālē vietas visiem acīmredzami nepietika, viņš ierosināja izmest uz pirkstiem - akmens, šķēres, papīrīts -, kurš varēs sēdi klausīties. Taču tiesnese Inese Strode lika priekšā citu rotaļu, un galu galā palikt varēja tie, kas pirmie atrada beņķi, uz kā piesēst.

Tas bija advokāta necienīgi

Vispirms prasītāju advokāti Anete Bergmane un Kalvis Krūmiņš izklāstīja savus apsvērumus debatēs. Gobzems tobrīd aktīvi gatavojies vēlēšanām un tieši tāpēc centies izplatīt skandalozas ziņas par nelaiķi - lai vairotu savu popularitāti. Un sekas šai Gobzema rīcībai esot tādas, ka Mārtiņš Bunkus cilvēku atmiņā vienmēr paliks bandīts. Aizstāvība atgādināja, ka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija izslēdza Aldi Gobzemu no zvērinātu advokātu skaita, un tas bija bargākais iespējamais disciplinārsods. Kā pēc tam sava lēmuma skaidrojumā vēstīja advokatūras organizācija:

«Nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu (..). Pielīdzināt kolēģus mafijai, dēvēt tos par bandītiem un izvirzīt sazvērestības teorijas, kas nav pierādītas, ir advokāta necienīgi.»

Taču Gobzems šo uzskata par politiski motivētu lietu un to arī vakar tiesā stāstīja. Turklāt spriedums firmas Rego Trade maksātnespējas lietā ir stājies spēkā, un viņš tātad drīkstējis to komentēt. Tāpat kā visu publiski pieejamo informāciju par Bunkus ģimenes bagātībām - tostarp par ofšoros paslēptām ekskluzīvām automašīnām un māju Mežaparkā, ko aprakstījis pētnieciskais portāls pietiek.com. Turklāt vienu goda un cieņas prasību, ko individuāli pret viņu cēlis Mārtiņa Bunkus brālis, Gobzems jau esot vinnējis.

Vai tikai bandīts ir bandīts?

Kā allaž goda un cieņas lietās liela uzmanība tiek pievērsta valodas ekvilibristikai. Aldis Gobzems pastāv uz to, ka arī zinātņu doktoru var saukt par muļķi un nelaiķi Mārtiņu Bunku par bandītu. Un vārdam «bandīts» šai gadījumā nav burtiska saistība ar Krimināllikumu, tāpat kā jēdzienam - administratoru mafija. Vai par nelaiķi drīkst teikt ko sliktu, pārsprieda arī atbildētājs, un no viņa teiktā izrietēja apstiprinoša atbilde, jo nelaiķis bija valsts amatpersona. Turklāt pārspīlējuma un provokācijas lietošanai izteikumos bija arī nepieciešamā faktoloģiskā bāze.

Kāpēc valsts amatpersonu, maksātnespējas administratoru un advokātu Mārtiņu Bunku nošāva, publiski joprojām nav zināms, un arī Aldis Gobzems neko interesantu vai jaunu šai sakarā Neatkarīgajai pateikt nevarēju: «Vaicājiet policijai!» Versijas pa šo laiku visvisādas bijušas apritē. Gan par Bunkus izmisīgajiem centieniem tikt pie likvidējamās bankas ABLV bank administrēšanas, gan par Trasta komercbankā izadministrēto Kaukāza mafijas naudu. Taču vienīgo īsto versiju policija tā arī nav publiskojusi. Noziegums nav atklāts.