ASV nosaka jaunas sankcijas Krievijai; izraida 10 diplomātus
Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.
ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.
Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.
Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.
"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.
Sankcijas noteiktas pret 16 fiziskajām un 16 juridiskajām personām. Sankciju sarakstā iekļautas sešas Krievijas tehnoloģiju kompānijas, kuras sniedz atbalstu Krievijas specdienestiem, kas sarīkoja hakeru uzbrukumu uzņēmumam "SolarWinds", kas tiek dēvēts par pašu bīstamāko kiberuzbrukumu ASV vēsturē.
Sankcijas noteiktas arī četrām specdienestu uzturētām propagandas vietnēm, kas tiek uzdotas par medijiem - "SouthFront", "NewsFront", "Strategic Culture Foundation" (SCF) un "InfoRos".
Sankcijas arī ir atbilde uz "ļaunprātīgajām kiberaktivitātēm pret ASV un sabiedrotajiem un partneriem, kā arī Krievijas vēršanos ārpus tās robežām pret disidentiem un žurnālistiem un ASV nacionālajai drošībai svarīgo valstu drošības graušanu".
Turklāt Finanšu ministrija kopā ar Eiropas Savienību, Austrāliju, Lielbritāniju un Kanādu nosaka sankcijas astoņām privātpersonām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krimas okupāciju.
Tāpat ASV bankām būs aizliegts tirgot Krievijas valsts parāda obligācijas. ASV Finanšu ministrija izdevusi direktīvu, kas aizliedz finanšu organizācijām piedalīties rubļu vai nerubļu obligāciju izvietošanā sākotnējā tirgū. Kā vēstīja ASV mediji, tas attiecas uz obligācijām, kuras pēc 2021.gada 14.jūnija izdos Krievijas centrālā banka, Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija.
ASV Finanšu ministrijas direktīva ļauj ASV valdībai nepieciešamības gadījumā attiecināt sankcijas arī uz Krievijas valsts parādu.
NATO ceturtdien pauda atbalstu ASV lēmumam noteikt sankcijas Krievijai par Maskavas destabilizējošajām darbībām.
"NATO sabiedrotie atbalsta un ir solidāri ar Savienotajām Valstīm pēc to 15.aprīļa paziņojuma par rīcību, lai atbildētu uz Krievijas destabilizējošajām darbībām," teikts alianses paziņojumā.
"Sabiedrotie individuāli un kolektīvi veic darbības, lai palielinātu alianses kolektīvo drošību," pavēstīja NATO.
NATO norāda uz noturīgu šablonu Krievijas darbībās, sākot no uzbrukuma Ukrainai un beidzot ar iejaukšanos ASV vēlēšanās un kiberuzbrukumiem.
Alianse arī nosodīja uzbrukumu ar ķīmisko ieroci opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam un pauda satraukumu par ziņām, ka Krievija mudinājusi uzbrukt tās karavīriem Afganistānā.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka atbilde uz sankcijām būs "neizbēgama" un izsaukusi uz sarunām ASV vēstnieku Maskavā Džonu Salivanu.
ASV prezidents Džo Baidena savā pirmajā darba dienā Baltajā namā deva rīkojumu veikt Krievijas naidīgo darbību analīzi. Izmeklēšana tika veikta četros virzienos: hakeru uzbrukums, naidīgas darbības pret amerikāņu karavīriem Afganistānā, iejaukšanās vēlēšanās un opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšana.