ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien atklājis virtuālo Zemes dienas konferenci ar solījumu līdz 2030.gadam samazināt Savienot Valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju par 50% salīdzinājumā ar 2005.gada līmeni.
Virtuālajā samitā, kas ilgs divas dienas, solījuši piedalīties aptuveni 40 valstu līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru.
"Zinātnieki saka mums, ka šī ir izšķiroša desmitgade. Šī ir desmitgade, kad mums jāpieņem lēmumu, kas ļaus izvairīties no klimata krīzes ļaunākajām sekām," norādīja Baidens.
Konferences mērķis ir iedrošināt lielās ekonomikas izvirzīt ambiciozākus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā. Šis samits tiek uzskatīts par svarīgu sagatavošanās soli pirms ANO klimata konferencēs Glāzgovā novembrī.
Baidens solīja, ka ASV paveiks savu tiesu, lai palīdzētu atrisināt "mūsdienu eksistenciālo krīzi".
Konferencē piedalās arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kas tiek uzskatīts par labas gribas žestu, ņemot vērā saspringtās attiecības starp abām valstīm.
Ķīna ir pasaulē lielākā atmosfēras piesārņotāja ar oglekļa dioksīdu saturošiem izmešiem. Tai seko ASV, Indija un Krievija, liecina Parīzē bāzētās Starptautiskās Enerģētikas aģentūras publiskotie dati.
Sji konferencē apstiprināja, ka Ķīna apņēmusies sasniegt neitralitāti oglekļa emisijā līdz 2060.gadam.
Ķīna nākamajās desmitgadēs tieksies pēc zaļās enerģijas un nelielas oglekļa emisijas, tostarp stingri ierobežos akmeņogļu lietošanu, paziņoja Sji, apliecinot Ķīnas gatavību sadarboties ar starptautisko sabiedrību, tostarp ASV.
Baidena solījums siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā ir divreiz ambiciozāks par bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas solīto, bet Baidena administrācija rezervējusi papildu piecus gadus šī mērķa sasniegšanai.
2015.gadā Parīzes klimata vienošanās ietvaros ASV apņēmās līdz 2025.gadam samazināt izmešu daudzumu samazināt par 26% līdz 28%, salīdzinājumā ar 2005.gada līmeni.
Viens no Baidena pirmajiem lēmumiem, stājoties prezidenta amatā, bija no jauna iesaistīt Savienotās Valstis Parīzes klimata nolīgumā, kuru Vašingtona atstāja eksprezidenta Donalda Trampa laikā.
Baltais nams izklāstīja vairākus ceļus, kā sasniegt savu jauno mērķi, tostarp samazināt automašīnu izplūdes gāzes, pastiprināt automašīnu efektivitātes standartus un ieguldīt transporta infrastruktūrā un jaunās tehnoloģijās. Plānots arī ievērojami samazināt metāna emisiju.
Baidens jau bija izvirzījis par mērķi panākt, ka ASV elektroenerģijas sektors līdz 2035.gadam sāk strādāt bez piesārņojuma, kā arī līdz 2050.gadam izveidot nulles emisijas līmeņa ekonomiku.
Eiropas Savienība (ES) trešdien izvirzīja par mērķi līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.
Lielbritānija savukārt paziņoja, ka vēlas līdz 2035.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 78%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.
Bolsonaru konferencē pavēstīja, ka Brazīlija centīsies sasniegt neitralitāti oglekļa emisijā līdz 2050.gadam. Tas ir par desmit gadiem agrāk, nekā Brazīlija bija apņēmusies līdz šim.
Bolsonaru arī apņēmās līdz 2030.gadam izskaust Brazīlijā nelegālu mežu izciršanu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savukārt paziņoja, ka Krievija ir apņēmusies izpildīt savas saistības, ko līdz šim uzņēmusies cīņā ar klimata izmaiņām.
"Krievija ar pilnīgu atbildību tuvojas savu starptautisko saistību izpildei šajā jomā," paziņoja Putins.
Zemes dienas konferencē plānotas arī uzņēmējdarbības un politisko līderu sesijas un par klimata politiku atbildīgo ministru tikšanās. Plānots diskutēt par drošības problēmām, inovācijām un ekonomiskajām iespējām klimata politikā.
Japānas premjerministrs Josihide Suga šodien paziņoja, ka Japāna mēģinās līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 46%, salīdzinot ar 2013.gadu. Līdz šim Japānas mērķis bija tikai 26%.
Oktobrī Suga paziņoja, ka Japānas centīsies līdz 2050.gadam sasniegt neitralitāti oglekļa emisijā.
Līdz šim neitralitāti oglekļa emisijā apņēmušās panākt vairāk nekā 120 valstis, nosedzot 65% no globālās oglekļa emisijas. Taču zinātnieki uzskata, ka pasaule nevirzās uz priekšu pietiekami ātri, lai novērstu ļaunākās sekas, ko radīs klimata pārmaiņas.
ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) janvārī brīdināja, ka Zeme šajā gadsimtā ir ceļā uz "katastrofālu temperatūras kāpumu par trim līdz pieciem grādiem", ja vien steidzīgi nekas netiks darīts, lai to novērstu.