Būdams nemierā ar Valsts prezidenta darbību, Saeimas opozīcijā strādājošais deputāts Didzis Šmits nolēmis uzsākt jau pašos pamatos neveiksmei nolemtu procedūru – valsts augstākās amatpersonas atlaišanu. Lai šis process nonāktu vismaz līdz balsojumam, nepieciešami 50 deputātu paraksti, taču jau tagad var droši prognozēt, ka parakstu vākšanā šis skaits netiks sasniegts.
“Katrs cilvēks ir piemērots vai nepiemērots kādam amatam. Manuprāt, tas vairs nav īsti diskutējams, ka Levita kungs nav šim amatam piemērots,” saka D. Šmits, kas atzīst, ka viņam tas ir liels pārsteigums, ka E. Levits izrādījies nepiemērots Valsts prezidenta amatam.
Skaidrojot, kāpēc viņš uzskata, ka E. Levits ir atlaižams no augstā amata, D. Šmits pauž, ka viņš kļuvis “par nācijas klaunu”, kuru biežāk izsmej, nevis ieklausās. Arī pandēmijas laikā E. Levits nav uzņēmies valsts galvas lomu un iedvesmojis iedzīvotājus cīņai ar vīrusu.
Taču galvenais iemesls šādam D. Šmita lēmumam ir tas, ka E. Levits ar savu klusēšanu atbalstījis Saeimas vairākuma lēmumu, ar kuru nevakcinētajiem Saeimas deputātiem liegts pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā. D. Šmits uzskata, ka šādi pārkāpts valsts pamatlikums, kura sargam vajadzētu būt Valsts prezidentam.
“Pats svarīgākais, ko es gaidīju no viņa, lai viņš pildītu demokrātijas sarga lomu. Prezidentam ir konstitucionāls pienākums aizstāvēt Satversmes kārtību, bet viņš ar savu klusēšanu atbalstīja šo lēmumu. Mums ir vajadzīgs prezidents, kas aizstāv demokrātiju, nevis prezidents, kas aizstāv noteiktu koalīciju neatkarīgi no tā, Didzis Šmits ir vai nav tai koalīcijā,” pauž D. Šmits.
Tādēļ D. Šmits tuvākajā laikā sāks vākt parakstus, lai varētu notikt Saeimas sēde, kurā jābalso par E. Levita atlaišanu.
Tam, ka, Covid-19 nebeidzoties atbilstoši koalīcijas iecerētajam, šī likuma dēļ radīsies problēmas, piekrīt arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta vadītājs Ringolds Balodis. Viņš uzskata, ka šāds aizliegums ne tikai neatbilst Satversmei, bet var radīt problēmas arī tiem, kas vēlēsies kandidēt 14. Saeimas vēlēšanās. Proti, tapt ievēlētam ir tiesības, kas garantētas Satversmē, bet no pašlaik spēkā esošās kārtības izriet, ka nevakcinējies kandidāts pat ievēlēts nedrīkstēs strādāt. Turklāt šādā veidā lieki tiks izšķērdētas to vēlētāju balsis, kas būs balsojuši par nevakcinētiem vai nepārslimojušiem kandidātiem. Tiesa, pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka tā darbība tiek izbeigta jau vasarā - dažus mēnešus pirms vēlēšanām.
Satversmes 51. pants nosaka, ka Saeima sanāk uz slēgtu sēdi, kurā tā balso par Valsts prezidenta atlaišanu, ja to pieprasa vismaz 50 Saeimas deputātu. Bet prezidents tiek atlaists, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas deputātu jeb 67 tautas priekšstāvji.
Šādu parakstu skaitu D. Šmitam visticamāk neizdosies savākt, jo 2019. gadā par E. Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam nobalsoja 61 deputāts. Kopš 2019. gada koalīciju veidojošo deputātu skaits gan ir sarucis, bet līdz šim neviens būtisks balsojums nedod pamatu spekulācijām, ka tas nokritis zem 50 mandātu atzīmes.
Turklāt šo iniciatīvu negrasās atbalstīt opozīcijas lielākā frakcija “Saskaņa”. “Man ir daudzu jaunvārdību un nepiepildītu vārdu uzskaitījums, kurus dzirdu no Valsts prezidenta un īsti neesmu sapratis, un tas mani dusmina. Grūti saprotama ir arī viņa bezierunu valdības stutēšana. Bet - es neesmu balsojis par viņu un neesmu arī šuvis valsts karogu, bet abi ir vienādi svarīgi simboli. Prezidents ir tāds pats karogs, un ir jābūt ļoti izbalējušam tam simbolam, lai balinātu valsts prestižu vēl vairāk,” saka J. Urbanovičs.
Dz. Šmitu neizdošanās gan nebaida. Viņš zina, ka starp to 61 deputātu, kas ievēlēja E. Levitu, ir tautas priekšstāvji, kas toreizējo savu izvēli nu atzīst par kļūdainu un sakās izmantojam Satversmē dotās tiesības. “Ja nesavākšu vajadzīgo parakstu skaitu tagad, to kāds savāks nākamajā Saeimā,” prognozē deputāts.
