CVK jāknapinās: Trūkst naudas kvalitatīvas vēlēšanu sistēmas uzturēšanai
Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) trūkst informārcijas tehnoloģiju (IT) speciālistu vēlēšanu datorsistēmas pienācīgas darbības nodrošināšanai – trūkstot naudas šādu augstas klases speciālistu algošanai. Finanšu ministrija CVK gan oponē, sakot, ka ar iestādei piešķirto naudu vajadzētu pietikt, vēsta TV3 Ziņas.
Ilgus gadus vēlēšanu sistēmas uzturēšanu valstī nodrošināja uzņēmuma SIA “Soaar”, taču, lai izvairītos no monopola šajā jomā - CVK pirms diviem gadiem šo funkciju pārņēma sev. Taču Valsts kontrole secinājusi - CVK trūkst darbinieku sistēmas uzturēšanai, tādēļ arī gatavošanās vēlēšanām var būt apdraudēta. CVK problēmas nenoliedz.
Kristīne Bērziņa, CVK vadītāja:
IT sistēmas, tas labais standarts būtu tās veidot tā, lai tās ir gatavas trīs līdz sešus mēnešus pirms vēlēšanām. Nākamās mums ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas nozīmē, ka jau tagad vai pagājušogad būtu jāsāk izstrādāt iepirkuma materiālus, lai izstrādātu nākamo vēlēšanu modeli, bet mums nav tam resursu, mēs tam varēsim ieķerties tikai tad, kad būs beigušās Saeimas vēlēšanas.
Patlaban CVK ir divi uz pusslodzi strādājoši IT darbinieki, līdz ar ko sistēmas pārņemšana bijusi teju bezjēdzīga, jo tās uzturēšanai algo to pašu uzņēmumu, ko iepriekš. VK arī konstatējusi - komisija nespēj savlaicīgi izsludināt iepirkumus vēlēšanu organizēšanai, noslēgt līgumus un veikt citus darbus.
Komisijai būtu nepieciešami seši IT jomas darbinieki. Nauda amatvietu izveidei pēdējos divus gadus lūgta budžeta veidošanas laikā, taču Finanšu ministrija to atteikusi. Ministrijā gan to noliedz.
Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas pārstāvis:
Ja mēs skatāmies uz pagājušā gada budžeta veidošanu, CVK pieprasīja uz šo gadu papildus trīs miljonus eiro. Savukārt budžeta izstrādes laikā un tajā brīdī, kad budžeta projekts bija Saeimā, Saeima uzklausīja CVK vadītāju un kopumā budžets CVK ir četri miljoni eiro. Tātad par miljonu vairāk, nekā ir prasīts.”
“Ļoti interesants skaidrojums Finanšu ministrijai (FM). Mēs tiešām esam ieguvuši papildu finansējumu, bet tām lietām, kas tika saskaņotas, ko FM atbalstīja,” pauda Bērziņa.
Uz TV3 Ziņu jautājumu, caur kādiem ceļiem CVK lūdza finansējumu kapacitātes celšanai, ja tas nebija ietverts iepriekš minēto trīs miljonu eiro finansējumā, Bērziņa atbildēja, ka tas bija pavisam cits budžets, FM droši vien runā par vēlēšanu budžetu, savukārt IT kapacitāte CVK ir tādā budžetā, kas ir vispārējais budžets.
Vienlaikus gan politiķi, gan FM pārstāvji pauž - CVK vadībai pašai vajadzētu aktīvāk skaidrot, kādiem mērķiem nauda vajadzīga.
“Kad notiek budžeta veidošana, ministrijas un citas neatkarīgas iestādes ļoti aktīvi komunicē ar sabiedrību, pamatojot, kāpēc nepieciešami papildu līdzekļi. Par savām kritiskākajām problēmām un gadījumiem iestādēm ir aktīvāk jāiestājas budžeta veidošanas laikā un krietni aktīvāk tās jāpamato,” uzskata FM pārstāvis.
Jaunu IT ekspertu algošanai CVK ik gadu būtu nepieciešami nedaudz virs 250 000 eiro.