Politologs: "Jaunā vienotība" zināmā mērā speciāli piespēlēja opozīcijai, lai vājinātu "Apvienoto sarakstu"

© Rūta Kalmuka/F64

Spriežot par jaunu amatu izveidi valdībā, opozīcija veiksmīgi izspēlēja taktisko spēli, lai pievērstu sabiedrības uzmanību jautājumam, vai tādi vispār ir nepieciešami, aģentūrai LETA vērtēja politologs, sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas un Ministru kabineta iekārtas likumā, apstiprinot topošās koalīcijas priekšlikumu par ministru biedru ieviešanu un klimata un enerģētikas ministra amata izveidi. Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija.

Rajevskis uzsvēra, ka šī nav nedz pirmā, nedz arī pēdējā reize, kad Saeimā tiek pieņemti grozījumi, kurus neatbalsta kāda no Saeimas komisijām. Viņa ieskatā, tā vairāk bija taktiskā spēle no opozīcijas puses. Opozīcija maksimāli mēģināja pievērst uzmanību jautājumam, vai šādi amati vispār ir vajadzīgi, līdz ar ko politiskā darbība Saeimas Juridiskajā komisijā bija "pavadoša fona aktivitāte", lai komunikācijā ar sabiedrību aktualizētu šo jautājumu.

"Ja no opozīcijas puses tā bija veiksmīga taktiskās komunikācijas izspēle, tad no pozīcijas puses tā bija pietiekami neveiksmīga. Pieļauju, ka vismaz viena no koalīcijas partijām - "Jaunā vienotība" (JV) - zināmā mērā speciāli piespēlēja opozīcijai, lai vājinātu vienu no saviem partneriem, proti, "Apvienoto sarakstu" (AS). JV visā šajā spēlē īpaši akcentēja, ka AS mēģina izveidot jaunus amatus," skaidroja Rajevskis.

Viņš norādīja, ka notikušo vairāk var uzskatīt par tādu kā grūstīšanos par varu un ietekmi koalīcijā, kurš būs tas gudrākais, stiprākais un tālredzīgākais, un kas ne mazāk svarīgi, kuru uzskatīs par galveno koalīcijas partneri. Politologs atzīmēja, ka šajā procesā vērojama vēlme mazināt AS nozīmi koalīcijā.

Taujāts, vai šāds likumu pieņemšanas veids nemazina sabiedrības uzticēšanos jaunajai Saeimai, politologs atbildēja noraidoši. Viņš uzsvēra, ka tas dedzina to uzticības kredītu, ko vēlēšanās sabiedrība bija devusi partijām un kam bija jānāk līdzi arī jaunajai valdībai. Rajevskis uzsvēra, ka vēl pirms valdības nobalsošanas parlamentā uzticības kredīts ar savstarpējām partiju cīņām ir jau iztērēts, jo viss valdības veidošanas process ir bijis ne pārāk izdevies.

Svarīgākais