Judins "nezaudē cerību" uz AS un NA atbalstu koalīcijas paplašināšanai
Lai efektīvāk sasniegtu Latvijas attīstībai nepieciešamos mērķus izglītības, veselības un citās jomās, būtu nepieciešama četru līdz piecu partiju koalīcija, aģentūrai LETA sacīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, kurš neesot zaudējis cerību, ka esošie valdības partneri piekritīs paplašināt koalīciju.
Vaicāts par neoficiāli izskanējušo iespējamo jaunās valdības modeli, kurā strādātu JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie", JV politiķis norādīja, ka par to neesot informēts, tāpēc nevar komentēt.
Paužot savu personīgo viedokli, Judins norādīja, ka nezaudē cerību, ka "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) tomēr piekristu paplašinātai koalīcijai. Iepriekš AS un NA iestājušās pret koalīcijas paplašināšanu.
Politiķis skaidroja, ka AS un NA ir jāizšķiras, vai vēlas strādāt paplašinātā valdībā. Judins retoriski vaicāja, vai tiešām kāda no šīm partijām uzskata, ka savu vēlētāju intereses efektīvāk būtu sasniegt opozīcijā.
JV politiķis atzīmēja, ka paplašināta koalīcija palīdzētu reformu īstenošanā, jo nebūtu balsu "zelta kārts", ar ko bloķēt valsts attīstībai nepieciešamu lēmumu pieņemšanu.
Kā ziņots, gadījumā, ja valdību veidojošajām partijām neizdosies vienoties par koalīcijas paplašināšanu, kā potenciālais jaunās valdības vadītājs neoficiāli tiek minēts pašreizējais finanšu ministrs un partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņa padomniece Kristīne Mennika aģentūrai LETA pavēstīja, ka Ašeradens patlaban šādu informāciju nekomentēs.
Piektdienas pēcpusdienā notiek sarunas starp trim valdību veidojošajām partijām - JV, AS un NA - par turpmāko darbu pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas.
Attiecības esošajā koalīcijā saļodzījušās, jo Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.
Prezidenta vēlēšanas radījušas gaidas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs vai mainīties valdība.
Ja koalīciju neizdosies paplašināt un valdību veidotu JV, ZZS un "Progresīvie", kā nākamais premjers neoficiāli tiek minēts Ašeradens, bet pašreizējais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) kļūtu par ārlietu ministru. Finanšu ministra krēslu tādā gadījumā ieņemtu Jānis Reirs (JV). Tiek prognozēts, ka JV saglabās arī izglītības un zinātnes ministra un tieslietu ministra amatu, kā arī varētu pārņemt Iekšlietu ministrijas vadību.
ZZS pārziņā šādā gadījumā nonāktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Zemkopības un Labklājības ministriju vadīšana, bet "Progresīvo" pārstāvji vadītu Aizsardzības, Satiksmes un Kultūras ministrijas.
Veselības ministra un klimata un enerģētikas ministra amati vēl būtu politiskā tirgus sastāvdaļa.