Nacionālās apvienības (NA) frakcija aicina kultūras ministri Agnesi Loginu (P) uz tikšanos, lai sniegtu skaidrojumu par plānoto finansējumu Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam, neiekļaujot to budžeta prioritāšu sarakstā.
NA atklātā vēstulē apgalvo, ka, neiekļaujot budžeta prioritāšu sarakstā sagatavoto Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu, ir sperts "milzīgs un, iespējams, liktenīgs" solis atpakaļ latviešu tautas nozīmīgākās tradīcijas nodrošināšanā. Šāda prioritāšu maiņa nopietni apdraudot Dziesmu un deju svētku kustības nākotni.
Kā norāda politiskais spēks, patlaban Dziesmu svētku kustības kolektīvu vadītāji par darbu ar vienu kolektīvu no valsts saņem 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas - koru, deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtēju orķestru vadītāji. Savukārt pārējie Dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošina pašvaldības, kas varot būtiski atšķirties.
Lai nodrošinātu Dziesmusvētku kustības ilgtspēju, Kultūras ministrija (KM) kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, iesaistot nozari un Latvijas Pašvaldību savienību, vairāku gadu laikā izstrādāja vienotu atalgojuma modeli, kas iezīmē valsts un pašvaldību finansiālo atbildību. Iepriekšējais kultūras ministrs, NA politiķis Nauris Puntulis šim mērķim 2024.gada valsts budžetā bija ieplānojis 4,9 miljonus eiro, klāsta partija, apgalvojot, ka tikai pāris mēnešu pēc XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma KM vadība Dziesmu svētku ilgtspēju neuzskatot par būtisku mērķi un nav pārliecinājusi Finanšu ministrijas pārstāvjus par atalgojuma palielināšanas nepieciešamību, kā rezultātā šī pozīcija nav iekļauta valsts budžeta prioritātēs, un finansējums tam nav paredzēts.
NA uzskata, ka valstij un KM ir pienākums rūpēties par Dziesmu svētku ilgtspēju ne vien svētku gadā, kad tiem pievērsta visas Latvijas un citu valstu uzmanība, bet arī ikdienā.
Tas ir pacietīgs, nenovērtējams kolektīvu vadītāju darbs daudzu gadu garumā. Nereti kolektīvu vadība strādā uz izdegšanas robežas, visu darot paši un pildot neskaitāmas lomas. Taču ir skaidrs, ka ar talantu un entuziasmu nepietiek, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi,
vēstulē raksta politiskais spēks.
Partija norāda, ka ar līdzīgām problēmām saskaroties profesionālie mūzikas kolektīvi, kuri arī ceļ trauksmi par zemo atalgojumu - tas ir ievērojami mazāks nekā kaimiņvalstīs. ''Latvijas akadēmiskās mūzikas pārstāvju novērtējums starptautiskajā arēnā līdzās Dziesmu svētku kustībai ir mūsu valsts spēcīgākie zīmoli, taču stāvoklis atalgojuma jomā ir uzskatāms par katastrofālu. Neatbilstošs atalgojums ir iemesls talantīgu, enerģisku jauno profesionāļu aizplūšanai uz ārzemēm, kur darbs tiek labāk atalgots. Tādējādi ir apdraudēta kā profesionālo kolektīvu, tā arī Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspēja,'' atzīmē NA.
Politiskais spēks akcentē, ka arī profesionālo mūziķu atalgojuma modelis jau ir izstrādāts iepriekšējā kultūras ministra laikā, taču arī šīs vajadzības 2024.gada budžetā neesot apmierinātas, par spīti tam, ka mūzika ir viena no laikmetīgās kultūras izpausmēm, ko esošā kultūras ministre iezīmējusi kā savu prioritāti.
Kā vēstīts, valdība 26.septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, lēma par papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām - kultūras nozarei 2024.gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.
KM izvirzītajai prioritātei - valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024.gadā - panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.
Lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no 7 eiro uz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu, programmas "Latvijas skolas soma" finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro. Savukārt, lai 2024.gadā nodrošinātu Latvijas kino filmu ražošanu vismaz 2022.gada līmenī, nacionālā kino saglabāšanai piešķirts papildu finansējums 900 000 eiro apmērā.
Savukārt bērnu lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm un grāmatu iepirkumam publiskajās bibliotēkās - papildu 400 000 eiro.
Tāpat valsts budžeta veidošanas sarunās rasta iespēja piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro kultūras informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai - Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā valsts nozīmes datu centra drošības nodrošināšanai, darbības uzlabošanai un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras veiktspējas uzlabošanai - kā arī papildu gandrīz 400 000 eiro kultūras ēku nomas maksu sadārdzinājuma segšanai.
Mediju politikas jomā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tai skaitā sabiedrisko mediju apvienošanas sākšanai, piešķirts papildu finansējums nepilnu 5,6 miljonu eiro apmērā, savukārt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai - papildu 200 000 eiro.