Vitenbergs aicina atteikties no priekšlikuma ierobežot elektrības apjomu nodošanai neto sistēmā

© Kaspars Krafts/MN

Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) iesniedzis priekšlikumu Saeimā skatāmajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, aicinot atteikties no izpildvaras virzītā priekšlikuma ierobežot iedzīvotāju pašu saražotās elektrības pārpalikuma apjomu nodošanai neto sistēmā.

Tā politiķis reaģējis uz Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumprojektu, kurā piedāvāts, ka aktīvais lietotājs elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmā varētu nodot saražotās elektroenerģijas pārpalikumu ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas.

Vitenbergs rosina svītrot no likumprojekta šo KEM piedāvāto 20% ierobežojumu, jo tas neatbilstot neto norēķinu sistēmas būtībai.

Parlamentārietis skaidro, ka, nosakot apjomu, kādu lietotājs ir tiesīgs pārdot enerģijas vienību izteiksmē tiek radīts smagnējs dubultais kontroles mehānisms, proti, neto norēķinu sistēmu pēc būtības administrē elektroenerģijas tirgotāji, savukārt uzskaiti enerģijas vienībās pēc būtības būtu jāveic sistēmas operatoram.

"Tādējādi tiek radīta smagnēja un birokrātiska kontroles sistēma, kas nav samērojama ar ieguvumu. Turklāt svarīgi uzsvērt, ka ne pats likums, ne arī likumprojekts neparedz nekādu kontroles mehānismu," teikts Vitenberga rosinājuma pamatojumā.

Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka mājsaimniecības no nākamā gada varēs nodot kopējā tīklā ne vairāk kā 20% no saražotās elektroenerģijas gadā.

Kā iepriekš norādīja KEM, ņemot vērā mikroģeneratoru pieslēgumu skaita straujo pieaugumu, nepieciešams steidzami pieņemt grozījumus elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējumā, lai tiktu nodrošināta "neto sistēmas ilgtspējīga attīstība".

Saskaņā ar AS "Sadales tīkls" datiem, 2023.gada pirmajā pusgadā vien sadales sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori, un tiek prognozēts, ka līdz 2023.gada beigām sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 000 līdz 20 000, bet to kopējā ražošanas jauda būs 140-160 megavati (MW).

KEM norāda, ka tik krass mikroģeneratoru skaita pieaugums rada nepieciešamību pielāgot normatīvo vidi ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un tirgus principos balstītas pašpatēriņa sistēmas izveidei, kurā tiktu līdzsvarotas visu elektroenerģijas tirgus dalībnieku intereses.

Svarīgākais