Valainis: Mums ir jābūt ambiciozākiem un mēs varam darīt vairāk

© Ģirts Ozoliņš/MN

Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta prioritāte 2024.gadam ir uzņēmējdarbības konkurētspēja - eksporta, investīciju un inovāciju veicināšana, aģentūru LETA informēja EM pārstāvji.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē un tādējādi veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu, nākamgad paredzētas mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar Eiropas Savienības (ES) investīcijām dos būtisku ieguldījumu mūsu ekonomikā.

EM 2024.gada valsts budžeta izdevumi paredzēti septiņās darbības jomā. Ministrijas nākamā gada budžeta izdevumu prioritāte - uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšana - eksporta, investīciju un inovāciju veicināšana, atzīmē Valainis, piebilstot, ka 2024.gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana 6,4 miljonu eiro apmērā investīciju un eksporta veicināšanas pasākumiem, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam.

Valsts budžets uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanai paredzēts 77,3 miljonu eiro apmērā. Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, veidojot industriālās zonas, jaunas darbavietas un radot augstu pievienoto vērtību, valsts budžets paredzēts augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, Latvijas eksportspējas veicināšanai, ekonomikas transformācijai un tūrisma nozares eksportspējas atbalstam.

Ar mērķi sekmēt inovāciju attīstību paredzēts arī turpināt valsts pētījumu programmu "Inovāciju fonds - nozaru pētījumu programma", šim mērķim 2024.gadā paredzot astoņus miljonus. Latvijas pakalpojumu eksporta un investīciju piesaistes veicināšanai 2024.gada valsts budžetā paredzēts vēl papildu finansējums sešu miljonu eiro apmērā.

Pēc Valaiņa teiktā, lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem, nepieciešamas pārdomātas un ilgtspējīgas valsts atbalsta aktivitātes, kas ir tiešā mērā saistāmas ar papildu atbalstu investīciju veikšanai, tirgus pārorientācijai, jaunu un inovatīvo produktu un pakalpojumu izstrādei, veicinot ekonomisko aktivitāti arī Latvijas reģionos. "Šī finansējuma ietvaros plānots īstenot pasākumus darījumu un pasākumu eksporta Latvijā veicināšanai, sniedzot atbalstu tādām aktivitātēm kā stratēģiski svarīgu un īpaši lielu projektu/pasākumu organizēšanai Latvijā starptautiska mēroga aktivitāšu - semināru, konferenču un kongresu, izstāžu - organizēšanai Latvijā."

Savukārt jaunuzņēmumu atbalstam nākamā gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums 400 000 apmērā. Ministrs uzsver, ka jaunuzņēmumiem ir būtiska loma kopējā inovācijas ekosistēmā, jo tie nodrošina inovatīvu biznesa ideju ieplūdi un veicina straujāku ekonomikas paradigmas maiņu uz zināšanu ekonomiku. Jaunuzņēmumiem ir lielākais potenciāls pārnest uz tautsaimniecību mūsu zinātnieku atklājumus un inovācijas, tostarp dziļajās tehnoloģijās. Turklāt jaunuzņēmumi veido jaunu uzņēmējdarbības kultūru, koncentrējoties uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem, aprites un digitālo ekonomiku, tīru enerģiju, industriālajām inovācijām un klimata pārmaiņu mērķiem.

Mums ir jābūt ambiciozākiem un mēs varam darīt vairāk, lai straujākai jaunuzņēmumu izaugsmei un attīstībai nodrošinātu finanšu atbalsta pieejamību,

uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš atzīmē, ka atbalsts jaunuzņēmumiem tiks nodots caur Latvijā darbojošās jaunuzņēmumu ekosistēmu pārstāvošajām organizācijām un memoranda "Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas īstenošanu" partneriem - nodibinājumu "TechChill", Rīgas Tehniskās universitāti, nodibinājumu "TechHub", biedrību "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociāciju kopējās Jaunuzņēmumu attīstības stratēģijas 2022.-2025.gadam realizācijai. Plānots īstenot arī starptautiska līmeņa pasākumus, individuālās konsultācijas agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem par pieejamām investīcijām un investoru piesaistes sesijas. Minēto aktivitāšu ieviešana ir būtiska Latvijas reģionālai un starptautiskai attīstībai.

Būtisks finansējums paredzēts arī tautsaimniecības noturības un enerģētiskās neatkarības palielināšanai, būvniecības kvalitātes, drošības un atbildības pilnveidošanai, mājokļu pieejamības veicināšanai, kā arī citām aktivitātēm, klāsta Valainis. Tautsaimniecības noturības sekmēšanai un investīciju piesaistei enerģētiskajai neatkarībai paredzēti 35,9 miljoni. 2024.gadā valsts budžeta izdevumi paredzēti aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam, kā arī atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanai.

Valsts budžets būvniecības un mājokļu politikas īstenošanai paredzēts 16,9 miljonu eiro apmērā. Lai Latvijā nodrošinātu investīcijām labvēlīgu vidi, sekmējot mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecību un renovāciju, kā arī uzlabojot mājokļu pieejamību, valsts budžeta resursi paredzēti būvniecības procesa kvalitātes, drošības un atbildības pilnveidošanai, digitalizācijas palielināšanai būvniecības procesā, mazinot administratīvo slogu. Tāpat paredzēts finansējums arī mājokļu pieejamības atbalstam - "Altum" īstenotās mājokļu garantiju programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai 2024.gadā paredzēts valsts budžeta finansējums 9,1 miljona eiro apmērā, norāda EM.

Iekšējā tirgus uzraudzībai paredzēti 5,7 miljoni eiro. Lai nodrošinātu, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēma atbilst Eiropas vienotā tirgus prasībām, kā arī lai Latvijas tirgū būtu pieejamas tikai drošas, noteiktām būtiskajām prasībām atbilstošas preces un pakalpojumi, tai skaitā digitālajā vidē, 2024.gada valsts budžetā paredzēti finanšu resursi tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanai, kā arī atbilstības novērtēšanai un kvalitātes nodrošināšanai. Efektīvai patērētāju tiesību aizsardzībai, īpaši digitālajā vidē, paredzēts vēl papildu finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā, kuru ietvaros tiks veicināta patērētāju drošība, apmierinātība un uzticēšanās tirgum, attīstīts ilgtspējīgs patēriņš, ieviesta patērētāju kolektīvo prasību aizstāvība, uzlabota īpaši aizsargājamo sabiedrības daļu tiesību ievērošana, kā arī optimizēti un attīstīti tirgus uzraudzības procesi.

Oficiālās statistikas nodrošināšanai nākamgad paredzēti valsts budžeta līdzekļi 14,04 miljonu eiro apmērā. Lai modernizētu oficiālās statistikas nodrošināšanu un paaugstinātu statistikas atbilstību kvalitātes prasībām, 2024.gadā finansējums paredzēts papildu e-risinājumu ieviešanai statistikas apkopošanā un attiecīgi arī administratīvā sloga mazināšanai, datu pieejamības paaugstināšanai, kā arī mūžizglītības un absolventu monitoringa veidošanai.

EM nozaru vadības un politikas plānošanas procesa nodrošināšanai paredzēti 10,49 miljoni eiro, finansējumu paredzot ne tikai Latvijas ekonomikas attīstību sekmējošas politikas izstrādei, bet arī pasākumu īstenošanai inovācijas attīstībai un digitalizācijai, eksporta veicināšanai, konkurētspējīgas un labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanai, jaunuzņēmumu atbalstam, ka arī cilvēkkapitāla un nodarbinātības vienota pārvaldības modeļa ieviešanai Latvijā.

Konkurences politikas īstenošanai 2024.gada valsts budžetā paredzēti finanšu līdzekļi 4,9 miljonu eiro apmērā, kas tiks izlietoti būtiskāko konkurences tiesību pārkāpumu novēršanai un godīgas konkurences veicināšanai, norāda EM.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardiem eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm.

Politika

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais