Kuluāros tiek pieļauta visai liela iespēja, ka bijušais premjers Krišjānis Kariņš (JV) saistībā ar privāto avioreisu skandālu varētu nepalikt ārlietu ministra amatā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Tomēr, ja Kariņš ministra amatu atstās, tad vēl neesot zināms, kad tieši viņam varētu nākties to darīt.
Tāpat vēl nepieciešams sagaidīt ceturtdien, 28.martā, plānoto Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) tikšanos ar Kariņu, kurā pēc būtības varētu tikt pārrunāta pašreizējā situācija saistībā ar lidojumu lietu.
Aģentūras LETA uzrunātie daži "Vienotības" valdes locekļi paļaujas uz Ministru prezidentes Siliņas redzējumu par Kariņa turpmāko darbību ārlietu ministra amatā.
Vaicāts, vai Kariņam lidojumu lietas dēļ būtu jāatkāpjas no amata, "Vienotības" valdes loceklis, Rīgas domes "Jaunās vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks aģentūrai LETA uzsvēra, ka "Vienotība" pilnībā atbalsta Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), kura izveidojušos situāciju apņēmusies izrunāt ar Kariņu.
Jāsagaida Siliņas un Kariņa ceturtdien plānotās sarunas rezultāti, norādīja "Vienotības" valdes loceklis. Taujāts, vai Kariņa lidojumu lieta ir iemesls, kāpēc partijai vairs nav tik augsts atbalsta reitings, Pulks norādīja, ka iemesli ir dažādi un šī situācija nav vienīgā, kas ietekmējusi reitingu.
Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Kariņa komandējumos, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.
Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.
Reizē secināts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.
Kā ziņots, daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi. No 2021. līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai šādi iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar ES segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.