Bulgārijā noritējušas septītās parlamenta vēlēšanas nepilnu četru gadu laikā

© unsplash.com

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās, kas bija jau septītās nepilnu četru gadu laikā, svētdien visvairāk balsu saņēmusi bijušā premjerministra Boiko Borisova konservatīvā partija "Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību" (GERB), liecina balsotāju aptauju rezultāti.

Tiesa, analītiķi brīdija, ka vairākuma trūkums nozīmē ilgstošu nenoteiktību.

GERB ieguvusi aptuveni 25% balsu, liecina aptauju institūtu publicētās prognozes pēc 80% balsu saskaitīšanas.

Reformistu alianse "Mēs turpinām pārmaiņas - Demokrātiskā Bulgārija" (PP-DB) un prokrieviski noskaņotā ultranacionālistu partija "Vazraždane" ("Atdzimšana") ir ļoti tuvu cīņā par otro vietu, iegūstot aptuveni 13 līdz 15% balsu.

"Mēs atkal gaidām tajā pašā autobusa pieturā, lai redzētu, vai GERB un PP-DB panāks vienošanos", lai izolētu galēji labējo partiju "Vazrazhdane", televīzijā sacīja analītiķis Andrejs Raičevs.

Bulgārija atrodas politiskā strupceļā kopš 2021.gada, kad vērienīgie pretkorupcijas protesti izraisīja Borisova kabineta krišanu.

Kopš tā laika sešos balsojumos nav izdevies izveidot stabilu valdību.

Borisovs svētdien vakarā solīja strādāt pie jaunas valdības izveides, piebilstot, ka ir gatavs "kompromisam", neraugoties uz "kategoriskas uzvaras" nodrošināšanu, bet izslēdza sadarbību ar galēji labējiem.

GERB, visticamāk, cīnīsies, lai atrastu valdības partnerus ārkārtīgi sadrumstalotajā parlamentā, kurā, domājams, būs pārstāvētas astoņas partijas.

Politika

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais