Deputātus satrauc, kā izmantos izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai atvēlēto finansējumu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien pauda bažas par izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai atvēlēto 21,288 miljonu eiro caurspīdīgu izmantošanu.

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidē kopš 2018. līdz 2024.gadam jau ieguldīti 4,13 miljoni eiro. Par šo finansējumu izveidoti pieci rīki, no kuriem divi - augstākās izglītības absolventu un profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīki - ir pieejami publiski. Skolu efektivitātes monitoringa rīks, risku identificēšanas rīks un pedagogu pieprasījuma - piedāvājuma prognozēšanas risks pieejams ierobežotam lietotāju lokam.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tagad plāno atvēlēt 21,288 miljonus eiro, lai sistēmu attīstītu. Finansējumu novirzīs skolēnu individuālā snieguma monitoringam, izglītības kvalitātes monitoringa rīku un datu pieejamībai, pašvaldību un skolu kapacitātes stiprināšanai darbam ar datiem un citiem pasākumiem.

Starptautiskie pētījumi, kuros piedalās arī Latvijas skolēni, parāda tikai "vidējo temperatūru valstī" un nesniedz informāciju par katru bērnu atsevišķi, jo tie ir izlases pētījumi, komisijas sēdē atzīmēja IZM pārstāvji.

Komisijas deputāti piekrita, ka dati ir svarīgi izglītības kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus viņi norādīja uz nepietiekamu skaidrojumu par katru plānoto pozīciju, jo "tie cipari ir tik milzīgi lieli".

Deputātei Ilzei Verginai (JV) pietrūkst "secīga un pēctecīga darba", tostarp informācijas par iepriekšējam periodam atvēlētā finansējuma apguvi. Viņasprāt, pirms "turpināt iet soli pa solim uz priekšu", būtu ieteicams sagaidīt Valsts kontroles analīzes rezultātus par līdz šim monitoringa sistēmā ieguldīto.

"Nauda izglītībā ir bijusi pietiekami, (..) bet vai mums ir dati, ar ko mēs varam strādāt un reāli palīdzēt skolām, skolotājiem? Vai tas aiziet pie tā mērķa, ko vēlamies sasniegt?" vaicāja deputāte. Pie "reāla ieguvuma" trūkuma, viņasprāt, vainojama nepilnīga plānošana, uzraudzība un resursu fragmentācija.

Opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) pauda bažas par finansējuma izmantošanu, jo, viņaprāt, tā izskatās "pēc Eiropas naudas apgūšanas". Tāpat, pēc deputāta teiktā, šobrīd jau ir zināms projektu īstenotājs, kā arī norit sarunas ar digitālo rīku izveidotājiem par dalību rīku izveidē. "Tas nav pieņemami, (..) tas tiešām nav labas pārvaldības princips," pārmeta Batņa, paužot satraukumu par "jau sarunātu projektu".

Deputāts aicināja IZM sadarboties ar skolvadības sistēmas "e-klase.lv" uzturētājiem, "kas jau šobrīd piedāvā monitorēt datus no A līdz Z", lai izmaksas nebūtu tik lielas.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV) norādīja, ka "viss vēl ir plāna formā" un aplēstās izmaksas ir indikatīvas. "Ja mēs nestrādāsim pie tā, kā monitorējam un mēram izglītības kvalitāti, tad problēmu būs daudz vairāk," sprieda Amatniece.

Kā vēstīts, izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029.gadam plānots ieguldīt 21,288 miljonus eiro. 11,87 miljonus eiro plānots pārdalīt no IZM budžetā atvēlētā finansējuma interešu izglītībai.

Par iezīmētā finansējuma lietderīgu izmantošanu bažas jau paudusi Valsts kontrole. Tai nav saprotams, uz kādu tieši pasākumu rēķina interešu izglītībā "astronomiski lielo summu" plānots ietaupīt.

Saeimas deputāti šim jautājumam pievērsās vēl pērnā gada nogalē, kad Saeimas Pieprasījumu komisijā tika skatīts "Apvienotā saraksta" deputātu pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) par Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveidi. Pieprasījums toreiz tika noraidīts.