Mediju ombuds neatrod ētikas kodeksa pārkāpumus sabiedrisko mediju žurnālistu darbā

Iesniedzējs iesniegumos Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informēja par Saeimas telpās notikušām žurnālistu intervijām ar Saeimas frakciju pārstāvjiem par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem, vēršot uzmanību uz to, ka nav notikusi frakcijas "Stabilitātei!" pārstāvju intervēšana par tās izvirzīto Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu.

Iesniedzējs atsaucās uz SEPLPL 3.panta ceturtajā un piektajā daļā minētajiem sabiedrisko mediju darbības pamatprinipiem, lūdzot sniegt pamatotu atbildi par žurnālistu profesionālās rīcības iespējamiem Ētikas kodeksa pārkāpumiem.

Tāpat iesniedzējs lūdza izvērtēt iemeslus, kāpēc "sabiedriskie mediji atspoguļo vienpusīgu, neobjektīvu un neizvērstu informāciju, tādējādi, maldinot sabiedrību par notiekošajām norisēm valstī, sabiedrībā un politiskajā dzīvē". Abas iestādes, izvērtējot iesniegumu būtību, konstatēja, ka tajos izteikto lūgumu izskatīšana ietilpst ombuda kompetencē. Lai izskatītu iesniegumus, ombuds iepazinās ar to saturu, izlases veidā iepazinās ar sabiedrisko mediju veidotajiem sižetiem un publikācijām, kas laikā no 2024.gada 27.novembra līdz 2024.gada 11.decembrim bija veidoti par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu atlasi, kā arī Latvijas Televīzijas (LTV) galvenajai redaktorei Sigitai Roķei uzdeva jautājumu par apsvērumiem, kas nosaka LTV Ziņu dienesta un žurnālistu lēmumus izvēlēties intervijai un ziņu sižeta veidošanai to vai citu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu.

Ombuds, izvērtējot konstatēto, atzinumā pauž, ka pieņem, ka žurnālista lēmums LTV raidījuma "Panorāma" 2.decembra sižetā "Aizvien nav skaidrības par nākamo Latvijas Bankas prezidentu" neveidot intervijas ar Saeimas opozīcijas partijas "Stabilitātei!" pārstāvjiem, ir balstījies apsvērumos, ka ziņas centrālais vēstījums ir par pozīciju veidojošo partiju izvirzītajiem konkurējošiem kandidātiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, un apstākli, ka nevienam no pretendentiem līdz ar to nav garantēts valdošās koalīcijas balsu vairākums.

Tas, kā norāda ombuds, ne tikai liek domāt par šīs koalīcijas stabilitāti, bet arī par to, ka viens vai otrs pozīcijas partiju virzītais amata kandidāts var tikt ievēlēts vienīgi ar opozīcijas atbalstu. Līdz ar to žurnālista svarīgākais uzdevums bijis noskaidrot, kāds varētu būt to partiju balsojums, kuras gatavojas atdot savas balsis vienam vai otram pozīcijas partiju virzītajam kandidātam, atzīmē Apsalons.

Tā kā opozīcijas partija "Stabilitātei!" ir izvirzījusi savu kandidātu, kuram atbalstu nav izteikusi neviena cita no Saeimā esošajām partijām, tad šīs frakcijas viedoklis šajā jautājumā nav būtisks tādēļ, ka šīs frakcijas deputāti nebalsos ne par vienu no pozīcijas izvirzītajiem kandidātiem, bet gan par savas partijas pretendentu," atzinumā pauž ombuds.

Tādējādi, ja sižeta centrā būtu jautājums par to, kurš no kandidātiem ir labākais pretendents valstiski svarīgajam Latvijas Bankas prezidenta amatam, tad, kā norāda Apsalons, kvalitatīvas žurnālistikas nepieciešamība intervēt visus pretendentus un to izvirzījušos politiskos spēkus būtu pati par sevi saprotama prasība. "Tomēr politikas imanentā sāncensības loģika nosaka to, ka Saeimas vēlētos amatos nereti tiek izraudzīts nevis labākais un piemērotākais pretendents, bet gan tas, kurš spēj iegūt parlamenta vairākuma atbalstu," pauž ombuds, piebilstot, ka sabiedriskā medija žurnālisti savā sižetā tikai atspoguļo šo politisko realitāti, tāpēc viņiem nevar pārmest neobjektivitāti, nepilnīgumu vai tendenciozitāti, bet vienīgais, ko viņiem varētu pārmest, ir šīs politiskās realitātes pieņemšanu.

Līdz ar to, atsaucoties uz minētajiem apsvērumiem, ombuds neatzīst sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju un SEPLPL 3. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto principu pārkāpumu 2.decembra "Panorāmas" sižetā.

Savukārt attiecībā uz otro izteikto lūgumu, ombuds norāda, ka tas ir vispārējs un nekonkrēts, un viņš to vērtē vairāk kā iesniedzēja attieksmes paušanu par Latvijas sabiedriskajiem medijiem un neatzīst iespēju vērtēt sabiedrisko mediju darbību kopumā, neizdalot konkrētu plašsaziņas līdzekļu konkrētas satura vienības vai žurnālistu rīcības epizodes, kuru atbilstību sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām, ombuds būtu kompetents vērtēt.