Siliņa norīko Ekonomikas ministriju palīdzēt pašmāju militārās industrijas uzņēmumiem

Ekonomikas ministrija (EM) ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras starpniecību palīdzēs pašmāju militārās industrijas uzņēmumiem attīstīt eksportspēju un biznesa plānus, meklējot inovatīvus risinājumus un sniedzot atbalstu jaunu eksporta tirgu apgūšanā, otrdien preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja premjere Evika Siliņa (JV)

Viņa norādīja, ka pirmdien notika tikšanās ar aizsardzības industrijas pārstāvjiem, bet otrdien Ministru kabineta līmenī panākta vienošanās par Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam. Viņasprāt, tas ir skaidrs signāls, ka panākta vienošanās arī ar pašu industriju.

Stratēģija parāda, kādā veidā tiek saredzēta industrijas attīstība gan ilgtermiņā no 2025. līdz 2036.gadam, gan īsākā termiņā, par ko otrdien panākta vienošanās valdībā, sacīja Siliņa. To esot ierosinājusi militārā industrija, proti, izstrādāt plānu, paredzot, kas tiek izdarīts līdz gada šī beigām, ko no militārās industrijas sagaida un kādas ir ieceres no 2026. līdz 2028.gadam.

Premjere atzīmēja, ka tie nav vienkārši uzdevumi. Viņa klāstīja, ka EM ir gatava uzņemties kontaktpunkta atbildību, taču aizsardzības industrijas kopējās un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzības noteiks Aizsardzības ministrija (AM). Viņa norādīja, ka EM palīdzēs piesaistīt investorus Latvijai.

Mēs saprotam, ka AM un NBS pamatā ir jāstrādā ar savu spēju attīstību, savukārt, skatoties no ekonomiskā pienesuma, vairāk ir jāstrādā EM," pauda Ministru prezidente.

Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsvēra, ka stratēģijā ir noteikti konkrēti mērķi. Viņš klāstīja, ka pašmāju militārā industrija ir svarīga, jo tas ļauj stiprināt bruņotos spēkus, piegāžu drošību, stiprina tautsaimniecību un inovācijas, kā arī tehnoloģisko bāzi.

Viņš norādīja, ka stratēģijā ir konkrēti mērķi, kas jāīsteno ar konkrētiem mehānismiem, ko arī plānots darīt. Paredzēts nodrošināt piegāžu drošību lielajiem līgumiem, iegādāties no pašmāju uzņēmumiem un stiprināt inovāciju bāzi, viņš uzsvēra. Tāpat, pēc aizsardzības ministra paustā, ir virkne citu mehānismu, kas tiks īstenoti publiskā un privātā partnerībā, kā arī izveidojot "zaļo koridoru" birokrātijas mazināšanai. Sprūds sacīja, ka premjere ir uzdevusi līdz mēneša beigām nākt klajā ar konkrētu redzējumu, kas tiks izdarīts līdz 2025.gada beigām un līdz 2028.gadam.

"Stratēģija ir svarīgs solis ceļā uz spēcīgu militāro industriju, jo patlaban tai ir labas iestrādes un pamats, bet, skaidrs, ka nākamie soļi ir sperami dialogā ar industriju. Tuvākā mēneša laikā plānojam sanākt kopā konsultatīvajā padomē, lai detalizētāk vienotos par turpmāko rīcību," teica Sprūds.

Jau ziņots, ka līdz 2028.gadam AM plāno dubultot NBS iegādes no vietējās industrijas, sasniedzot 20% no kopējo iegāžu apjoma, teikts AM informatīvajā ziņojumā par Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam. Savukārt līdz 2036.gadam šo apjomu plānots palielināt līdz 30%.

Tāpat AM vēlas līdz 2028.gadam palielināt aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām paredzēto finansējumu. Mērķis ir tam atvēlēt 1,5% no aizsardzības budžeta.

Ministrija cer, ka 2028.gadā aizsardzības industrijas pienesums Latvijas tautsaimniecībai sasniegs 3% no iekšzemes kopprodukta.

Valdība otrdien iepazinās ar AM sagatavoto ziņojumu, kurā uzsvērts, ka šajā ģeopolitiski izaicinošajā laikā ir kritiski nozīmīga Latvijas aizsardzības spēju attīstīšana, kas izgaismo akūto vajadzību ievērojami stiprināt aizsardzības industriju.

Latvijas aizsardzības industriju šobrīd raksturo strauji augošs dalībnieku skaits, atvērtība pārrobežu sadarbībai un gatavība pašu investīcijām, pārliecināta AM, papildinot, ka novērojama augsta uzņēmumu, pētniecības iestāžu, nevalstisko organizāciju gatavība un spēja līdzdarboties gan nacionālo, gan Ukrainas aizsardzības spēju atbalstam.

Vienlaikus aizsardzības industrijas segmentā pastāv būtiski izaicinājumi ar finanšu pakalpojumu un resursu pieejamību, piekļuvi specializētai infrastruktūrai, ierobežotu pašmāju tirgu, zināšanām par produkcijas gala lietotāju un risinājumu pārnesi no izstrādes uz ražošanu.

Saskaņā ar 2023.gadā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju un 2024.gadā apstiprināto NBS attīstības plānu 2025.-2036.gadam tiek turpināta kritisko kaujas spēju ieviešana, no kā izriet vairākas industrijas kritisko spēju prioritātes, norāda AM.

Pirmkārt, bruņojums - materiāltehniskie līdzekļi, kas stiprina NBS kaujas spējas un ugunsjaudu, ietver ieroču sistēmas, dronus, ugunsvadības sistēmas, sauszemes, gaisa un jūras transportlīdzekļus un to aprīkojumu, optikas ierīces un citus materiāltehniskos līdzekļus.

Otrkārt, tā ir munīcija - dažāda pielietojuma un kalibra munīcija, tostarp mīnas un lādiņi, to komplektējošās sastāvdaļas, kā arī sprāgstvielas, kas ir nepieciešamas NBS pamatfunkciju izpildei.

Tāpat viena no prioritātēm ir karavīru individuālais ekipējums - tostarp, apģērbs un apavi, uzkabes, bruņuvestes un bruņucepures, kā arī karavīra individuālā ekipējuma sistēmu kombinējošie elementi.

Tāpat arī digitālās komandvadības un kontroles spējas - dažādi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), komandvadības, ugunsvadības un sakaru risinājumi, kuru funkcionalitāte saistāma ar digitālām tehnoloģijām.

Būtisks ir arī kaujas atbalsts un nodrošinājums - sauszemes, gaisa, jūras, kā arī apvienotā līmeņa un atbalstošo spēju attīstība, it īpaši apgādes sistēmas pilnveidošana, sniedzot atbalstu NBS kaujas pārapgādei krīzes un kara situācijā.