EP lems, vai no 2021.gada atteikties no sezonālās laika maiņas rudenī un pavasarī

© ZUMAPRESS.com/Scanpix

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā balsos par priekšlikumu no 2021.gada atteikties no sezonālās laika maiņas rudenī un pavasarī.

Tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, maiņu pēdējo reizi veiktu 2021.gada marta pēdējā svētdienā, bet tās, kuras saglabātu ziemas laiku - 2021.gada oktobra pēdējā svētdienā. To paredz EP nostājas projekts, par kuru paredzēts balsot šodien. Par direktīvas galīgo redakciju deputātiem būs jāvienojas ar dalībvalstu pārstāvjiem.

EP arī vēlas, lai ES valstis savstarpēji saskaņotu savu izvēli. Tas nepieciešams, lai netiktu traucētā ES vienotā tirgus darbība.

Ņemot vērā iedzīvotāju izrādīto interesi, EP 2018.gada februārī aicināja Eiropas Komisiju (EK) izvērtēt iespējamās izmaiņas direktīvā, kas nosaka sezonālo laika maiņu ES valstīs. Izvērtēšanas laikā EK saņēma 4,6 miljonus atsauksmju, un 84% gadījumu cilvēki atbalstīja atteikšanos no sezonālās laika maiņas. Ņemot vērā rezultātus, EK ierosināja atteikties no laika maiņas.

Ekonomikas ministrijas ziņojumā, kas februārī tika izskatīts valdībā, norādīts, ka Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālas laika maiņas, pastāvīgi paliekot vasaras laikā.

Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31.martā. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Tāpat šodien deputāti balsos par februārī panākto vienošanos par autortiesību noteikumiem internetā. Trīs gadus ilgās EP deputātu un dalībvalstu pārstāvju sarunās panāktās vienošanās mērķis ir nodrošināt autortiesību ievērošanu internetā.

Tā dod labākas iespējas radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem panākt sev labvēlīgus nosacījumus sarunās ar tādām interneta platformām kā "YouTube" vai ziņu apkopotājiem kā "Google News". Jaunie noteikumi paredz arī virkni drošības pasākumu, lai neapdraudētu vārda brīvību internetā.

Vienošanās arī paredz, ka ar autortiesībām aizsargātus materiālus varēs vieglāk izmantot pētniecībā, kurā tiek izmantota liela apjoma teksta un datu pārmeklēšana (tekstizrace un datizrace). Tas stiprinātu Eiropas zinātnieku konkurētspēju. Saskaņā ar vienošanos autortiesības netiktu piemērotas saturam, kas izmantots mācību vai ilustrācijas nolūkos.

Tāpat EP debatēs par vienošanos, kas paredz līdz 2030.gadam samazināt vieglo automašīnu un mikroautobusu siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu. Deputāti ar dalībvalstu pārstāvjiem panākuši neformālu vienošanos līdz 2030.gadam par 37,5% samazināt jauno automašīnu izmešu daudzumu. EK bija ierosinājusi 30% samazinājumu. Noteikumi arī paredz līdz 2030.gadam par 31% samazināt mikroautobusu radītos CO2 izmešus.

Ražotājiem, kuru ražoto auto modeļu vidējais izmešu apjoms pārsniegs noteiktās robežas, būs jāmaksā par pārsniegtajām emisijām. Līdz 2023.gadam EK būs jāizvērtē, vai šie līdzekļi būtu izmantojami, lai finansētu taisnīgu pāreju uz bezizmešu mobilitāti un atbalstītu autonozarē nodarbināto cilvēku prasmju uzlabošanu.

Eiroparlamentārieši arī balsos par netraucēti pieejama, konkurētspējīga un riskiem sagatavota Eiropas elektroenerģijas tirgus izveidi. EP balsos par četriem ar ES elektroenerģijas tirgu saistītiem likumprojektiem, tā noslēdzot darbu pie "Tīru enerģiju ikvienam Eiropā" likumprojektu paketes.

Viens no jaunu noteikumu svarīgākajiem mērķiem ir vienkāršot atjaunojamās enerģijas pārrobežu tirdzniecību, lai tā tuvotos ES mērķim līdz 2030.gadam enerģijas patēriņa bilancē nodrošināt 32% atjaunojamo resursu īpatsvaru. Noteikumi arī izbeigs valsts atbalstu lielākajai daļai Eiropas ogļu elektrostaciju.

Jaunie noteikumi arī ļaus patērētājiem visā Eiropā izmantot viedos skaitītājus, dinamisku cenu sistēmu un tiesības bez maksas trīs nedēļu laikā nomainīt elektroenerģijas piegādātāju (sākot no 2026.gada - 24 stundu laikā). Noteikumi arī uzlabos nozares gatavību neparedzētām situācijām, tā labāk pasargājot iedzīvotājus no pēkšņiem piegādes pārtraukumiem, kā arī paplašinās Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) pilnvaras.

Tāpat deputāti balsos par priekšlikumiem nodokļu sistēmas un finanšu noziegumu apkarošanas reformai. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja pēc gadu ilga darba sagatavojusi 70 lappušu ziņojumu, kurā aicina dalībvalstis uzlabot sadarbību visās ar nodokļiem un finansēm saistītajās jomās, pieņemt jaunus noteikumus un izveidot jaunas ES un pasaules līmeņa uzraudzības iestādes - piemēram, ES finanšu policiju un ES iestādi cīņai ar naudas atmazgāšanu.

Ziņojumā septiņas ES valstis - Beļģija, Kipra, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Malta un Nīderlande - ierindotas pie potenciālām "nodokļu oāzēm", tāpat tas aicina ES valstis izbeigt "zelta vīzu" programmas.

Īpašā komiteja tika izveidota 2018.gada martā, reaģējot uz pēdējo gadu laikā atklātībā nonākušo informāciju par nodokļu pārkāpumiem. Darba ietvaros tās pārstāvji uzklausīja finanšu ministrus un ES Komisārus, kā arī devās vairākās vizītēs, tostarp uz Latviju.

Tāpat šodien paredzētas debates par jauniem finansēšanas noteikumiem, kuru mērķis ir uzlabot ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Atjauninātie noteikumi būs spēkā no 2021. līdz 2027.gadam. Tie attieksies uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda finansējumu visos ES reģionos.

Paredzams, ka deputāti atbalstīs pastiprinātu ERAF - apjomīgākā ES fonda - līdzekļu ieguldīšanu gudrās izaugsmes un zaļās ekonomikas projektos. Saskaņā ar noteikumu projektu reģioniem 30-50% ERAF līdzekļu būs jāiegulda inovāciju veicināšanā un vēl 30% - aprites ekonomikas projektos un tādās aktivitātēs, kas atbalsta klimata politikas mērķu sasniegšanu. Kohēzijas fonda finansējums arī turpmāk būtu jāiegulda vides un transporta infrastruktūras projektos.