Pauž bažas par Leienas spēju nodrošināt stabilu EK darbu

Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai ar gūtajām 383 Eiropas Parlamenta (EP) balsīm no 747 varētu būt stipri par maz, lai nodrošinātu savas komisijas stabilu darbību, šādu viedokli pauda pētnieks Ojārs Skudra.

Viņš atzīmēja, ka balsojums par Leienu bija aizklāts, līdz ar to ir grūti precīzi pateikt, kuri deputāti balsoja pret un kuri par viņas apstiprināšanu amatā. Skudra gan norādīja, ka formāli un saskaņā ar publiskajiem paziņojumiem varētu teikt, ka koalīciju patlaban veido trīs lielākās politiskās grupas - Eiropas Tautas partija, EP sociālistu un demokrātu progresīvā alianse, kā arī liberāļu frakcija "Eiropas atjaunotne" ("Renew Europe").

Vienlaikus Skudra norādīja, ka šīm grupām kopā ir 443 balsis, tomēr Leiena saņēma 383. Neatbalstītāji galvenokārt bijuši sociālistu un demokrātu frakcijas deputāti, jo vairāki Vācijas deputāti no šīs frakcijas paziņoja, ka nebalsos par Leienu. Turklāt publiski arī atsevišķi Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāti, kā arī citu frakciju pārstāvji izteikuši atbalstu Leienai.

Tas, kā norāda politologs, liecina par to, ka diezgan liela daļa no nosacītās koalīcijas deputātiem neatbalstīja Leienas kandidatūru EK prezidenta amatam. Vēl vairāk Leienas iztrūkstošo atbalstu, pēc Skudras paustā, apliecina tas, ka pēc 31.oktobra saistībā ar breksitu EP pametīs britu deputāti, kā rezultātā mandāti varētu tikt sadalīti starp Vāciju, Franciju un Spāniju.

No Skudras paustā izriet, ka Leiena apzinās atbalsta nepietiekamību un par to liecinot viņas izteikumi par divu viceprezidentu izvēli. Leiena izteikusies, ka savu vietnieku amatos vēlētos redzēt sociālistu vadošo kandidātu Fransu Timmermansu un liberāļu pārstāvi, tagadējo konkurences komisāri Margrēti Vestāgeri. "Viņai [Leienai] ir skaidrs, ka ar 383 balsīm būs stipri par maz, lai viņa varētu droši ar savu komisiju darboties," skaidroja Skudra.

Eksperts sacīja, ka, spriežot pēc EP darba kalendāra, līdz 21. un 24.oktobrim visai EK jābūt apstiprinātai parlamentā. Tas nozīmējot, ka augustā varētu sākties komisāra amatu kandidātu noklausīšanās. Skudra norādīja - ņemot vēra, ka ne visi kandidāti tiek akceptēti, valstīm jābūt gatavām izvirzīt arī citus kandidātus.

Vēl, pēc Skudras paustā, Leiena paudusi vēlmi, ka EK pusei komisāru būtu jābūt sievietēm, bet otrai pusei - vīriešiem. Tā kā, visticamāk, valstu izvirzīto kandidātu vidū šāda dzimumu balansa nav, Skudra norādīja, ka pagaidām nav skaidrs, kā šādu proporciju izdosies nodrošināt.

Skudra piebilda, ka saskaņā ar Žaka Delora institūta publicēto "ceļa karti" par galvenajiem noteikumiem, kas jāizpilda līdz 1.novembrim, tiek minēts, ka komisāru kandidāti jāsāk nominēt no šīs nedēļas līdz septembrim.

Pētnieka ieskatā, visticamāk, līdzšinējais komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kuru Latvija jau izvirzījusi arī turpmākam darbam EK, tiks arī apstiprināts komisāra amatā.

Analizējot Leienas iespējamo darbību kopumā, Skudra pauda viedokli, ka viņas nostāja attiecībās ar Krieviju nebūs maigāka kā iepriekšējam EK prezidentam Žanam Kodam Junkeram. Vienlaikus, Skudras ieskatā, turpmāk drīzāk gaidāmas sakāpinātas attiecības Krievijas un NATO starpā, nekā šīs valsts un ES starpā.

Skudra Leienai prognozē arī virkni izaicinājumu, tostarp savas piecu gadu programmas salāgošanu ar ES darbakārtību, kas tika apstiprināta jūnijā. Tāpat Leienai, pēc Skudras vārdiem, izaicinājums būs ES daudzgadu budžets, īpaši saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Tas nozīmēšot ES kopējā budžeta sarukšanu, kas var rezultēties "kohēzijas aploksnes" un tiešmaksājumu zemniekiem samazinājumā, piebilda Skudra.

Kā ziņots, EP ar nelielu balsu pārsvaru otrdien apstiprinājis Leienu EK prezidenta amatā, paziņojis EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli.

Par Leienu balsojuši 383 no 747 EP deputātiem, 327 balsoja pret, bet 22 atturējās.