ES iedzīvotāji vēlas pēc iespējas ātrāk samazināt atkarību no Krievijas enerģijas avotiem

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Vairums jeb 87% iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) pēc iespējas drīzāk jāmazina atkarība no Krievijas enerģijas avotiem, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

"Eirobarometrs" apliecina atbalstu ES jaunā finanšu instrumenta "RePowerEU" mērķiem. 80% Eiropas iedzīvotāju piekrīt, ka enerģētikas politika var palīdzēt aizsargāt ES stratēģiskās intereses.

Savukārt 86% uzskata, ka naftas un gāzes importa samazināšana un investīcijas atjaunīgajā enerģijā ir svarīgas vispārējai drošībai, un 87% uzskata, ka energoefektivitātes palielināšana samazinās atkarību no enerģijas ražotājiem ārpus ES. 85% vēlētos, lai ES veiktu lielas investīcijas atjaunīgajā enerģijā.

"Eirobarometra" aptauja liecina, ka 85% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām var palīdzēt uzlabot viņu veselību un labklājību, un tikpat liela daļa uzskata, ka tā var radīt jaunas iespējas inovācijai, investīcijām un nodarbinātībai.

Lai gan 49% baidās, ka cīņa pret klimata pārmaiņām varētu kaitēt mūsu ekonomikai, 83% uzskata, ka tā var palīdzēt samazināt izmaksas, ko lielāks ekoloģiskais kaitējums radīs nākotnē. Turklāt 81% uzskata, ka ilgtermiņā atjaunīgā enerģija var ierobežot cenu, ko maksājam par enerģijas patēriņu.

Tāpat "Eirobarometrs" liecina, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, Eiropas iedzīvotāji par prioritāru uzskata aizsardzību un drošību (34%) un "ES un tās dalībvalstu autonomijas palielināšanu energoapgādes jomā" (26%). Tās minētas kā jomas, kurām šogad jāpiešķir vislielākā prioritāte. Tām cieši seko ekonomiskās situācijas (24%), vides un klimata pārmaiņu (22%), un bezdarba (21%) problēmu risināšana.

"Eirobarometra" speciālaptauja rīkota, izmantojot klātienes un tiešsaistes intervijas laikposmā no 19.aprīļa līdz 16.maijam visās 27 ES dalībvalstīs. 27 ES dalībvalstīs tika veiktas 26 578 intervijas.

Politika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.