Eiropas Savienība

Lielbritānijas bijušais premjerministrs Deivids Kamerons nenožēlo, ka sarīkojis referendumu par valsts atrašanos Eiropas Savienībā (ES), kaut arī gribētu, lai rezultāts būtu savādāks.

Eiropas Savienības tiesa otrdien nākusi klajā ar negaidītu ziņu, kas nopietni satraukusi Eiropas aviācijas tirgu. Amatpersonas lēmušas, ka ES aviopārvadātājiem turpmāk ir pienākums pasažieriem izmaksāt kompensācijas par lidojumu traucējumiem, kas radušies sakarā ar neplānotiem aviokompāniju darbinieku streikiem.

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņojusi, ka vēlas tuvākajā laikā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai mazinātu spriedzi Maskavas un Rietumu attiecībās.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien ierosināja izveidot Eiropas fondu kopienām, kas uzņem bēgļus, šādi prezidentam dodot savu ieguldījumu centienos atrisināt vienu no politiski sarežģītākajiem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) atbalsta lielāku finansējuma piešķiršanu kopējai Eiropas Savienības (V) ārpolitikai un aizsardzībai, bet ne uz kohēzijas un tiešmaksājumu politiku rēķina, informēja Ārlietu ministrija.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jārespektē bloka demokrātiskie standarti, ja tās vēlas saņemt attīstības fondu līdzekļus, ceturtdien paziņoja Vācijas Ekonomikas ministrijas amatpersona Matiass Mahnigs.

Attiecību saspīlējums starp Krieviju no vienas puses un Rietumiem, kurus šobrīd pārstāv Francija, ASV un Lielbritānija, no otras puses Sīrijas konflikta dēļ ir iegājis vēsturiski zemākajā punktā kopš problēmām šajā reģionā. Tas iezīmē smagu starptautisku drošības un politisko krīzi, kas atbalsosies visā pasaulē. NATO un Rietumvalstīm ir jābūt izlēmīgām un vienotām, lai šis saspīlējums nepāraugtu bruņotā konfliktā, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Eiropas pilsoņu iniciatīvai par Eiropas Savienībā (ES) dzīvojošo minoritāšu tautību aizsardzību izdevies savākt vairāk nekā miljonu parakstu, kas nepieciešami iniciatīvas apspriešanai Eiropas Komisijā (EK), otrdien paziņojuši organizatori.

Nils Muižnieks šodien beidz pildīt Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amata pienākumus, un viņa vietā amatā šodien stāsies bijusī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāve vārda brīvības jautājumos Duņa Mijatoviča.

Krievija izraidīs vienu Latvijas vēstniecības diplomātu, uzdodot viņam pamest valsti līdz 6.aprīlim, pastāstīja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis.

Politiķiem ir sajūta, ka Eiropas Savienība (ES) ir zāļu cenu mazināšanas priekšvakarā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” teica Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (V).

Plānots, ka Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un ES prezidējošās valsts Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs pirmdien tiksies ar Turcijas prezidentu. "Man ir dalītas jūtas par šo tikšanos, jo Turcijas un Eiropas Savienības konfliktu galvenie avoti kļūst arvien lielāki," sacīja Junkers. "Mēs ceram uz atvērtu diskusiju ar Turcijas prezidentu, vienlaikus skaidri norādot uz jomām, kur mums ir pretējs viedoklis," sacīja Junkers. Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja: "Mēs vēlamies labas attiecības ar Turciju, bet mums ir ļoti lielas bažas." Savukārt Tusks norādīja, ka gaidāmas plašas diskusijas par ES un Turcijas attiecībām un turpmāko ceļu. "Es apzinos, ka tā nebūs viegla tikšanās," sacīja Tusks. "Tomēr, mēs esam kaimiņi un mums jāatrod veids, kā atklāti runāt vienam ar otru un sadarboties kopējo interešu jomās," viņš piebilda. Tusks sacīja, ka ES runās par domstarpībām, kas bloka dalībvalstīm ir ar Turciju, tostarp Turcijas īstenoto pretlikumīgo blokādi, liedzot Kiprai veikt dabasgāzes resursu izpēti, un divu Grieķijas karavīru aizturēšanu. Grieķija apgalvo, ka karavīri apmaldījušies sliktos laikapstākļos, patrulējot rajonā ap Evras upi, kura nošķir abas valstis, un nejauši ieklīduši Turcijas teritorijā. Tusks arī sacīja, ka ES darīs zināmas Turcijai savas bažas par demokrātiju graujošajām tendencēm Turcijā un Turcijas militāro operāciju Sīrijā. Turcija 20.janvārī Afrīnas rajonā sāka militāru operāciju pret Sīrijas kurdu Tautas aizsardzības vienībām (YPG). Ankara uzskata YPG par Turcijas kurdu bruņoto separātistu grupējuma Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) "teroristisku" atzaru, savukārt Vašingtona sadarbojusies ar YPG cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" un atzinusi to par efektīvāko spēku šajā cīņā.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi piektdienas rītā nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā pēc tam, kad viņi atbalstīja Lielbritānijas viedokli, ka Krievija, "ļoti iespējams", ir atbildīga par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu.

Ekonomiskie un tirdzniecības jautājumi, attiecības ar Krieviju un Brexit norise būs Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju uzmanības centrā samitā, kas šodien un rīt notiks Briselē. Tā kā Vācija un Francija nav paguvušas sagatavot solīto eiro zonas reformas projektu, šis jautājums tiks apspriests jūnijā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pēc pārvēlēšanas amatā palīdzēt atjaunot kontinentā sadarbību drošības jomā.

Nākamās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiks 2019.gadā no 23. līdz 26.maijam, otrdien vienojušies Eiropas Savienības (ES) Eiropas lietu ministri.

Eiropas Komisija maijā nāks klajā ar jaunām rekomendācijām Latvijas valdībai. Tāda ir kārtība – vispirms ziņojums par sasniegumiem vai neveiksmēm iepriekšējā gadā un tad atkal jauni ieteikumi. Ziņojums par 2017. gadu ir diezgan kritisks, un finanšu ministre Dana ReiznieceOzola to ņēmusi pie sirds. Neesot korekts.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nešaubīgi ir eirozonas ietekmīgākā politikas veidošanas institūcija, taču "ABLV Bank" sabrukums norāda uz to, ka ECB nav visas tai nepieciešamās pilnvaras, redakcijas komentārā raksta finanšu medijs "Bloomberg".

Turcija pieprasīs Eiropas Savienībai (ES) visus sešus miljardus eiro, ko Brisele solījusi palīdzībai sīriešu bēgļiem, pirmdien paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans.

Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) pirmdien panākušas vienošanos par pārejas posmu, kas ilgs gandrīz divus gadus pēc "Breksita", paziņojis Eiropas Komisijas (EK) "Breksita" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

Maskavas rīcība, izraidot 23 Lielbritānijas diplomātus, slēdzot Lielbritānijas ģenerālkonsulātu Santpēterburgā un aizliedzot Britu padomes darbu, lai atbildētu uz to, ka Londona saistībā ar bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu izraidījusi tādu pašu skaitu Krievijas diplomātu, ir veltīga un kaitēs tikai pašas Krievijas pilsoņiem, uzsvēris Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons komentārā, kas svētdien publicēts tabloīdā "The Sun".

Krievija pēdējos desmit gadus slepeni veidojusi uzbrukumā dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai izmantotās nervus paralizējošās vielas "Novičok" krājumus, svētdien paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.