Polijā tuvojas parlamenta vēlēšanas; izskan versijas, kas varētu kļūt pie varas

Polijā pēc vēlēšanām, visticamāk, pie varas paliks "Likums un taisnīgums", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs un Austrumeiropas politikas speciālists Andis Kudors.

Viņš pieļāva, ka būs jāveido koalīcijas valdība. Vēlēšanu rezultāti rādīs, kādu atbalstu saņems partija "Trešais ceļš", kas arī ir centriski kristīgās demokrātijas pārstāvji un piedāvā sevi kā alternatīvu pašreizējai varai.

Kudros norādīja, ka patlaban aptaujas rāda, ka "Likumam un taisnīgumam" ir aptuveni 37% vēlētāju atbalsts, bijušā Polijas premjerministra Donalda Tuska pārstāvētajai liberāli konservatīvajai partijai "Pilsoniskā platforma" ir aptuveni 30% sabiedrības atbalsts. Mazāk populārajiem "Kreisajiem" ir aptuveni 10% pilsoņu atbalsts, savukārt partijai "Konfederācija" ir aptuveni 8% vēlētāju atbalsts.

Taujāts, kādas izmaiņas pēc vēlēšanām ir gaidāmas Polijas īstenotajā ārpolitikā, Austrumeiropas politikas speciālists norādīja, ka stratēģiskais virziens turpināsies. Tā ir konservatīvisma vadīta zināma skepse par pārāk ciešu Eiropas Savienības integrāciju, taču nav šaubu, ka pēc vēlēšanām Polija turpinās palīdzēt Ukrainai.

"Šajā jautājumā ir nelielas korekcijas. Polijā izskan balsis, ka Ukrainai ir jāpalīdz, bet ne uz Polijas rēķina. Mēs zinām zemnieku un graudu tirgotāju lobiju valdībā saistībā ar Ukrainas graudiem. Runa ir par to, lai Polijā tie nebūtu tik viegli tirgojami, tādējādi pasargājot iekšējo tirgu. Pēc vēlēšanām šis faktos vairs nevarētu būt tik spilgts. Domāju, Polija paliks stabila NATO dalībniece un spēcīgs partneris," sacīja Kudors.

Taujāts, kādi ir dominējošie jautājumi, kuri Polijas iedzīvotājiem ir aktuāli šajās vēlēšanās, politologs norādīja, ka iekšpolitiski pašreizējā vara - "Likums un taisnīgums" - ir centušies uzrunāt lielās pilsētas. Pēc Kudora paustā, konservatīvie spēki ir vairāk populāri mazajās pilsētās un lauku rajonos, kur ir liela katolicisma ietekme.

Austrumeiropas politikas speciālists atzīmēja, ka "Likums un taisnīgums" ir centušies piedāvāt labumus pilsētu iedzīvotājiem, piemēram, padomju ēku renovāciju, taču jāatzīmē, ka "Pilsoniskajai platformai" lielajās pilsētās ir daudz labākas pozīcijas.

"Iekšpolitikā Polija ir visai sašķelta. Atceramies, bija demonstrācijas saistībā ar likumdošanu abortu jomā. "Likums un taisnīgums" ir panācis stingrāku likumu šajā jautājumā. Polijas identitātei liela nozīme ir katolicismam. Manuprāt, aptuvenais spēku samērs cilvēku vērtību pārstāvniecībā politikā saglabāsies aptuveni tāds pats. Iespējams, "Likumam un taisnīgumam" būs nedaudz mazāk vietu parlamentā," sacīja politologs.

Kudors sacīja, ka partija "Trešais ceļš" izvēlējušies klasisku konservatīvisma pieeju - politiskais spēks piedāvā ieviest zemākus nodokļus, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tāpat runa ir par militārpersonu atalgojuma palielinājumu. Politologs atzīmēja, ka Polijā bija spēcīga iekšējā diskusija par graudu plūsmu no Ukrainas. Polija ir viens no lielākajiem Ukrainas militārajiem atbalstītājiem, tā ir daudz darījusi Ukrainas atbalstam. Iespējams, no Ukrainas perspektīvas šī diskusija bija nedaudz sāpīga.

"Jāsaprot, ka demokrātiskās valstīs valdības ļaujas ietekmēties no saviem pilsoņiem. Polijā kā valstī ar attīstītu lauksaimniecību ir vērā ņemama poļu lauksaimnieku kopiena. Tāpēc nav arī brīnums, ka viņi ietekmē kaut kādus lēmumus. Domāju, šī tēma līdzsvarosies un Polijas atbalsts Ukrainai paliks," sacīja Austrumeiropas politikas speciālists.

Kudors arī atzīmēja, ka svarīgi ir arī visi sociālie jautājumi, piemēram, LGBT kopiena ir neapmierināta ar konservatīvu valdību un tās lēmumiem, tai skaitā arī par abortiem, taču jāņem vērā, ka Polijā ir ievērojams skaits katoliski noskaņoto, kas atbalsta šādus lēmumus.

"Šīs tēmas ir aktuālas ne tikai Polijā. Šķirtne starp konservatīvajiem un liberāļiem nemazināsies nedz Polijā, nedz arī, piemēram, Eiropā. Domstarpības un šķēpu laušana turpināsies. Piemēram, "Kreisie" piedāvā ieviest 35 stundu darba nedēļu, padarīt garākus atvaļinājumus. Tā ir klasiska pieeja. Manuprāt, partijas diezgan labi ir pozicionējušās atbilstoši politiskās ideoloģijas uzstādījumiem. Tādā ziņā Polijas vēlētājiem ir par ko balsot, viņi var atrast tos, kas pārstāvēs viņu intereses," sacīja politologs.

Jau rakstījām, ka Polijā svētdien, 15.oktobrī, notiks parlamenta vēlēšanas, kuras daudzi dēvē par nozīmīgākajām kopš 1989.gada, kad notika pirmās daļēji brīvās vēlēšanas pēc gandrīz pusgadsimtu ilgušās komunistiskās diktatūras.

Poļiem jāizraugās visi parlamenta apakšnama - Seima - deputāti un Senāta locekļi, kā arī jāatbild uz četriem jautājumiem vienlaikus notiekošajā referendumā. Uz 460 Seima deputātu vietām kopumā pieteikti 6655 kandidāti, kamēr uz 100 senatoru krēsliem pretendē 360 politiķi.