Vilderss atsauc ierosinājumu aizliegt mošejas un Korānu

© video ekrānšāviņš

Nīderlandes vēlēšanu uzvarētājs galēji labējās Brīvības partijas (PVV) līderis Gērts Vilderss pirmdien piekāpies potenciālajiem koalīcijas partneriem, paziņojot, ka atsauc 2018.gadā ierosināto likumprojektu, kurā aicināts aizliegt mošejas un Korānu.

PVV novembrī notikušajās vēlēšanās ieguva 37 no 150 Nīderlandes parlamenta deputātu mandātiem, tomēr vairākuma nodrošināšanai viņam nepieciešams vēl vismaz divu partiju atbalsts. Vildersam otrdien paredzēts atsākt sarunas par nākamās valdības izveidi ar augustā dibināto labēji centrisko partiju "Jaunais sabiedriskais līgums" (NSC), līdzšinējā premjerministra Marka Rites liberāli konservatīvo Tautas partiju brīvībai un demokrātijai (VVD) un protestos izveidoto Zemnieku pilsoņu kustību (BBB). Atteikšanās no minētā likumprojekta varētu būt izšķiroša, lai iegūtu šo partiju atbalstu.

Viens no šo partiju līderiem Pīters Omcigs, kurš pārstāv NSC, ir paudis bažas, ka dažas Vildersa politikas nostādnes pārkāpj Nīderlandes konstitūciju, kurā ir nostiprināta ticības un citas brīvības.

Parlamenta debatēs pēc uzvaras vēlēšanās Vilderss lika noprast, ka PVV ir gatava mīkstināt savu stingro nostāju pret islāmu.

"Dažreiz man nāksies atsaukt priekšlikumus, un es to darīšu," debatēs sacīja Vilderss. "Es parādīšu Nīderlandei, likumdevējam, Omciga kunga partijai - ikvienam, kas vēlas to dzirdēt, - ka mēs pielāgosim savus noteikumus konstitūcijai un saskaņosim savus priekšlikumus ar to," sacīja Vilderss.

Starp trim PVV atmestajiem likumprojektiem ir arī 2018.gada ierosinājums aizliegt "islāma izpausmes". Likumprojekta tekstā islāms tiek dēvēts par "vardarbīgu, totalitāru ideoloģiju" un ierosināts aizliegt mošejas, Korānu, islāma skolas un parandžu un nikabu nēsāšanu.

Vilderss sīkāk nekomentēja lēmumu atsaukt šos likumprojektus, ko Vilderss ierosināja parlamentā 2017., 2018. un 2019.gadā, taču parlamenta apakšpalātā tie tā neieguva balsu vairākumu.

Politika

Krievijas cietumos joprojām atrodas apmēram 900 cilvēku, kuri gūstā ir jau divarpus gadus, aģentūrai LETA vēsta Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais