Pasaulē

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vizītes laikā ASV aizstāvējis Vāciju pret ASV prezidenta Donalda Trampa kritiku, ka Berlīne nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai.

Maskavas centrā svētdien pēc opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija aicinājuma pulcējās aptuveni 2000 cilvēki, lai pieprasītu varas iestādēm nekavēt opozīcijas kandidātu piedalīšanos septembrī gaidāmajās galvaspilsētas domes vēlēšanās.

ASV prezidents Donalds Tramps izstājies no kodolvienošanās ar Irānu tādēļ, ka tā viņam saistījusies ar viņa priekšteci Baraku Obamu, uzskata līdzšinējais Lielbritānijas vēstnieks Vašingtonā Kims Darohs.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta piektdien nolēma ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras uzbrukt Irānai, paužot bažas, ka viņa kareivīgā politika var nozīmēt virzību uz nevajadzīgu karu.

NATO piektdien pauda bažas par to, ka Turcija saņēmusi pirmās Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "S-400".

Lietuvas jaunais prezidents Gitans Nausēda piektdien Seima svinīgā sēdē devis amata zvērestu, pārņemot pilnvaras no līdzšinējās prezidentes Daļas Grībauskaites, kas šajā amatā atradusies desmit iepriekšējos gadus.

ASV prezidents Donalds Tramps kritizējis kriptovalūtu "Bitcoin", sociālo tīklu kompānijas "Facebook" plānoto digitālo valūtu "Libra" un citas kriptovalūtas, un pieprasījis, lai šādas kompānijas iegūst banku likumam atbilstošu statusu un ievēro ASV un starptautisko regulējumu, "ja tās vēlas kļūt par banku".

Lietuvā šodien amata zvērestu dos jaunais valsts prezidents Gitans Nausēda, pārņemot pilnvaras no līdzšinējās prezidentes Daļas Grībauskaites, kas šajā amatā atradusies desmit iepriekšējos gadus.

Krievijas un Ukrainas prezidenti Vladimirs Putins un Volodimirs Zelenskis savā pirmajā telefonsarunā runājuši par konfliktu Ukrainas austrumos, ceturtdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas Rietumu militārais apgabals otrdien paziņoja, ka šogad un nākamgad Maskavā notiks 17 salūti, lai atzīmētu 75.gadadienu kopš padomju karaspēka ieiešanas dažādu Austrumeiropas un Viduseiropas valstu galvaspilsētās.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešo reizi trīs nedēļu laikā publiska pasākuma laikā redzēta trīcam, tomēr politiķe uzstāj, ka ir "ļoti spējīga" veikt savus amata pienākumus.

Igaunijas Ārlietu ministrija trešdien izteikusi protestu pret Krievijas plāniem rīkot salūtu 22.septembrī, ko Maskava uzskata par dienu, kad Tallina atbrīvota no fašistiskās Vācijas spēkiem, savukārt Igaunijai tā ir valsts galvaspilsētas okupācijas diena.

Lielbritānijas breksita ministrs Stīvens Bārklijs pirmdien mudināja Eiropas Savienību (ES) no jauna atvērt izstāšanās vienošanos, kas panākta ar premjerministri Terēzu Meju, lai izvairītos no graujošas bezvienošanās šķiršanās oktobrī.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu satikties miera sarunās Minskā.

Irānas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka 60 dienu laikā īstenos trešo apzināto starptautiskās kodolvienošanās pārkāpumu, ja atlikušās līgumā iesaistītās puses neatradīs veidu, kā apiet ASV noteiktās sankcijas Irānai.

Lielbritānijas vēstnieks ASV Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa administrāciju raksturojis kā neveiklu un nemākulīgu un norādījis, ka no ASV prezidenta virmo nedrošība, lasāms nopludinātās diplomātiskās telegrammās, kas svētdien publicētas britu laikrakstā "Mail on Sunday".

Amerikas Savienoto Valstu un Irānas attiecību saasināšanās var izraisīt jaunu bēgļu krīzi Eiropā, brīdinājis Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Par Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju otrdien ievēlēts sociālistu kandidāts Dāvids Marija Sasoli.

Eiropas Parlamentā (EP) trešdien sākušās priekšsēdētāja vēlēšanas.

Eiropas Parlamenta (EP) jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jeb 61% jaunu deputātu un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars - 40% salīdzinājumā ar 37% iepriekšējā sasaukumā.

25. jūnija Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) ar nospiedošu balsu pārsvaru (116 par, 62 pret) atjaunoja Krievijas balsstiesības. Tās tika apturētas 2014. gadā pēc Krimas pussalas aneksijas un Krievijas iesaistīšanās konfliktā Ukrainas austrumos, atbalstot separātistus. Sanāk acīm redzama pretruna. Lielākā daļa no valstīm, kas neatzīst (un tuvākajā laikā netaisās atzīt) Krimas aneksiju, nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijai. Tāpēc interpretēt balsojumu kā atbalstu Kremļa politikai (kā to dara daudzi vadošo Krievijas TV kanālu politiskie komentētāji) ir aplami. Patiesībā balsojums nozīmē to, ka ir mainījusies attieksme pret Ukrainu. Pirms pieciem gadiem praktiski visur Eiropā Ukrainu viennozīmīgi uztvēra tikai kā Krievijas agresijas upuri, taču tagad Ukrainu jau uztver ne tikai kā upuri, bet kā valsti, kurai konflikta uzturēšana un Krievijas provocēšana jaunai militārai agresijai ir kļuvusi par vienu no ārējās un iekšējās politikas stūrakmeņiem.