Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien oficiāli atklājis tā dēvētās lielās debates, kuru mērķis ir nomierināt "dzelteno vestu" kustību, kas jau divus mēnešus Francijas pilsētu ielās rīko plašus protestus.
Lielbritānijas parlamenta deputāti otrdien sākuši izšķirošo balsošanu par to, vai apstiprināt premjerministres Terēzas Mejas panākto "Breksita" vienošanos.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss otrdien paziņojis, ka gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments noraidīs premjerministres Terēzas Mejas un Briseles panākto "Breksita" vienošanos, sarunas turpināsies.
Vairākas augsta ranga ASV amatpersonas laikrakstam "The New York Times" atzinušas, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps 2018.gada gaitā privātās sarunās vairākkārt sacījis, ka vēlas, lai ASV izstājas no NATO.
Krievijas pilsones Marijas Butinas iefiltrēšanas operācija ASV konservatīvā politiskā establišmenta aprindās notikusi ar Kremļa ziņu un akceptu, teikts ASV izlūkdienestu atskaitē, kas nonākusi tīmekļa laikraksta "The Daily Beast" rīcībā.
Ukrainas ekspremjere un viena no prezidenta vēlēšanu cīņas favorītēm partijas "Batkivščina" priekšsēdētāja Jūlija Timošenko pirmdien ierosinājusi pēc martā gaidāmajām vēlēšanām mainīt valsts konstitūciju. Viņa arī paudusi atbalstu valsts dalībai NATO.
Pēc mēnešiem gariem aizkulišu strīdiem un piecas dienas ilgušām oficiālajām debatēm britu parlamenta apakšnams šovakar lems par valdības un Eiropas Savienības panākto Brexit nosacījumu apstiprināšanu. Neraugoties uz premjeres Terēzas Mejas un citu amatpersonu izmisīgajām pūlēm, deputātu vairākums sliecas vienošanos noraidīt. Ja tā patiešām notiks, pastāv vesela gūzma tālākās notikumu gaitas scenāriju – sākot ar haotisku Brexit 29. marta vakarā un beidzot ar to, ka Apvienotā Karaliste tomēr paliks ES sastāvā.
Krievijas kontrole pār Kuriļu salu grupu, ko PSRS karaspēks sagrāba Otrā pasaules kara pēdējās dienās, nav apspriežama, pirmdien pēc tikšanās ar Japānas kolēģi paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Francijas prezidenta "Emanuela Makrona vēstule francūžiem", kurā viņš formulējis 30 jautājumus, kas būtu apspriežamas viņa pieteiktajās "lielajās nacionālajās debatēs", pirmdien izpelnījusies gan "dzelteno vestu" kustības aktīvistu, gan opozīcijas politiķu kritiku.
Turcija pirmdien solīja turpināt cīņu pret ASV atbalstītajiem Sīrijas kurdu kaujiniekiem, šādu apņemšanos paužot pēc ASV prezidenta Donalda Trampa svētdien izteiktajiem draudiem, ka Turcija tiks ekonomiski sagrauta, ja tā uzbruks kurdiem.
ASV prezidents Donalds Tramps noliedzis izskanējušo informāciju, ka viņš slēpjot detaļas par notikušajās sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti dienu pēc 15.janvārī paredzētā balsojuma Lielbritānijas parlamentā apspriedīs "Brexit", informēja EP Informācijas birojā Latvijā.
Rumānijai oficiāli pārņemot prezidēšanu Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ceturtdien paziņoja šai valstij, ka nevar būt "nekāda kompromisa" cīņā pret korupciju.
Maķedonijas parlamenta deputāti trešdien uzsākuši pēdējās debates pirms balsojuma par valsts pārdēvēšanu par Ziemeļmaķedoniju, kā to paredz ar Grieķiju panāktā vienošanās, kas paver ceļu valsts dalībai Eiropas Savienībā un NATO.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pazeminājusi Eiropas Savienības (ES) delegācijas diplomātisko statusu, Vācijas raidorganizācijai DW apstiprinājusi kāda ES amatpersona.
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka amerikāņu karavīru izvešana no Sīrijas notiks apdomīgi un cīņa pret teroristu organizāciju "Islāma valsts" nav beigusies.
ASV prezidents Donalds Tramps, piektdien tiekoties ar demokrātu vadības pārstāvjiem, sacījis, ka ir gatavs federālās valdības darba apturēšanai mēnešiem vai gadiem, lai panāktu finansējuma nodrošināšanu mūra būvniecībai uz robežas ar Meksiku, paziņoja Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers.
Šogad pasaulē uzmanība jāpievērš Krievijas-Ukrainas attiecībām, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa politikai, norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona preses dienesta vadītājs paziņojis par atkāpšanos no amata, kas varētu būt zīme, ka politiskie skandāli un "dzelteno vestu" protesti sāk sašaurināt prezidenta tuvāko cilvēku loku.