Tuvojas zibens aktivitātes periods – kā pasargāt mājokli?

© Publicitātes foto

Ik gadu Latvijā izceļas vidēji 40 ugunsgrēki, kuru iemesls varētu būt zibens izlāde, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija par pēdējiem desmit gadiem. Un, lai arī VUGD uzsver, ka patiesos ugunsgrēka iemeslus var noskaidrot tikai Valsts policija, jo katrs gadījums ir individuāls, tomēr šie dati ir attiecināmi.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija liecina, ka vidēji Latvijā ik gadu tiek novērotas gandrīz 50 000 zibens izlādes. Praktiski puse jeb 44% no šīm izlādēm notiek mākoņos, bet 56% jeb otra puse - starp mākoņiem un zemi. Visvairāk zibens izlādes tiek novērotas jūlija mēnesī (vidēji 18465), bet vismazāk februārī - kad vidēji tiek fiksēta viena izlāde.

LVĢMC gan precizē, ka sensoru tīkls ir īpaši veidots, lai precīzi fiksētu izlādes starp mākoņiem un zemi, līdz ar to daļa no izlādēm starp mākoņiem var arī netikt uztvertas. Taču tam arī nav tik lielas nozīmes, jo teorētiski jebkura no tām izlādēm, kas notiek starp mākoņiem un zemi, var kļūt par iemeslu ugunsgrēkam, un tādēļ, tuvojoties vasaras sezonai, ir jābūt īpaši piesardzīgiem.

Kas ir zibens un kur tas “sper”?

Kad mitrais gaiss ceļas augšup, tas sasalst un veido ledus kristālus. To berzes rezultātā veidojas pozitīvi un negatīvi lādētās daļiņas, kas rada spēcīgu elektrisko lauku, kura izlāde arī ir tas, ko mēs saucam par „zibens spērienu”.

“Faktiski zibens ir īslaicīga elektriskās strāvas izlāde negaisa mākoņos, vai arī - starp mākoni un zemes virsmu. Šīs izlādes radītās strāvas spriegums ir mērāms vairākos miljonos voltu, un tās temperatūra sasniedz 30 000 grādus pēc Celsija skalas. Tā ir temperatūra, kas piecas reizes pārsniedz Saules virsmas temperatūru. Tāpēc nav brīnums, ka zibenim iesperot koka ēkā, tā momentā uzliesmo un deg ar vērienu,” skaidro SIA “OBO Bettermann” zibens novadīšanas iekārtu eksperts Ģirts Dziedātājs.

Arī paruna, ka „zibens divreiz vienā vietā nesper” nav gluži patiesa. Tieši otrādi, ja zibens ir spēris vienreiz, tas droši spers arī vēlreiz. Ja ne gluži turpat, tad kaut kur blakus pavisam noteikti. Tāpēc sevišķi liela uzmanība jāpievērš tai objektu grupai, kurai piemīt īpašība jonizēt un pievilkt elektrības lādiņus. Šajā grupā ietilpst, piemēram, tādas metāla konstrukcijas kā jumti (kuru Latvijā ar katru gadu kļūst arvien vairāk), elektropārvades līnijas, konkrētas koku sugas (piemēram, ozoli), kā arī veseli apgabali un dabas zonas ar paaugstinātu elektromagnētisko aktivitāti.

“Zibens izlādes parasti notiek vasaras mēnešos no aprīļa līdz septembrim, savukārt no oktobra līdz martam zibens aktivitāte ir stipri mazāka. Tiek uzskatīts, ka zibens sper augstākajā no objektiem, taču dzīvē bieži ir gadījumi, kad zibens iesper mājā, kurai apkārt atradušies augstāki koki par pašu māju. Tādēļ uzskatīt, ka jūsu māja ir pasargāta tikai tāpēc vien, ka tai apkārt atrodas augstāki koki, būtu aplami,” saka Ģirts Dziedātājs, uzsverot: “Potenciāli apdraudēta ir ikviena ēka. Runa nav tikai par tiešajiem zibens spērieniem, kas izraisa aizdegšanos, bet arī par pārspriegumiem elektrotīklos un strāvu vadošās komunikācijās, ko rada strāvas inducēšanās no tiem pašiem zibens spērieni apmēram pusotra līdz divu kilometru rādiusā no spēriena vietas.”

Biežāk sabojā elektroierīces

Lai arī zibens spēriens aptuveni miljons reižu pārsniedz ikdienā nepieciešamo spriegumu elektroapgādes tīklā, taču lielāka varbūtība par tiešo spērienu ēkā vai kādā citā objektā ir tāda, ka zibens radītais lādiņš sasniegs ierīces pa elektrības un sakaru tīkliem noteiktā apkaimē. Kā jau tika minēts - tas var notikt pat pusotra līdz divu kilometru attālumā no vietas, kur zibens ir iespēris. Šis arī ir iemesls, kāpēc ik gadus apdrošināšanas kompānijas saistībā ar zibens spērieniem vairākumu atlīdzību pieteikumu saņem nevis no klientiem, kam zibens rezultātā bojāts nekustamais īpašums, bet gan no tiem klientiem, kuriem šīs dabas parādības rezultātā bojātas elektroierīces.

Šim apgalvojumam piekrīt arī apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” pārstāve Līva Bogdanova, kas praksē atbild par šāda veida jautājumu risināšanu: “Esam veikuši atlīdzību izmaksas gan par visa veida sadzīves tehnikas, gan apkures katlu, videonovērošanas kameru un automātisko vārtu mehānismu bojājumiem, kas radušies zibens izlādes rezultātā. Tā kā vienlaikus var tikt bojātas vairākas elektroiekārtas, tad arī vidējie zaudējumi ir gana lieli - tie svārstās 600 eiro robežās. Visbiežāk (30% gadījumu) pārsprieguma rezultātā cieš televizori ar vidējo atlīdzības izmaksu ap 500 eiro apmērā, kam seko apkures katli, kur vidējā atlīdzība ir jau ievērojami lielāka - virs 1000 eiro.”

“Ja zibens ir trāpījis elektrolīnijās, izraisot elektrības svārstības, kas bojā elektrotehniku, to sedz elektrorisku apdrošināšana. Specifiskas obligātas prasības (piemēram, objektā uzstādītas zibens izlādes aizsargiekārtas vai papildu UPS sistēmas), lai apdrošinātu šo risku, klientiem neizvirzām,” saka Līva Bogdanova

Iesaka vērsties pie speciālistiem

Lai pasargātu savu īpašumu no zibens Ģirts Dziedātājs iesaka jebkurā gadījumā vispirms konsultēties ar nozares speciālistiem, kas izvērtēs iespējamos riska faktorus un atbilstoši šim vērtējumam, palīdzēs ieviest tos risinājumus, kas būs atbilstošāki konkrētajam objektam.

“Nav tā, ka visiem gadījumiem ir piemērojams viens universāls risinājums. Tie ir dažādi un tāpēc arī ir vajadzīga šī te speciālista konsultācija. Taču, ja mēs runājam par standarta dzīvojamo ēku, tad neatkarīgi no tās lieluma būtu ieteicams ieviest divu veidu risinājumus - “ārējo” zibensaizsardzības sistēmu, kas paredzēta tam, lai pasargātu ēku no tiešajiem zibens spērieniem un “iekšējo”, kas paredzēta aizsardzībai pret pārspriegumiem elektrotīklā un komunikāciju sistēmās,” skaidro Ģirts Dziedātājs.

Svarīgākais