Vasara strauji tuvojas izskaņai, tāpēc daudzi skolēni un viņu ģimenes sāk gatavoties jaunajam mācību gadam un skolas gaitām. Liela daļa skolu jau ir izziņojušas, kā organizēs mācību procesu, turklāt šogad, Covid-19 ierobežojumu dēļ, atgriešanās skolas solos būs izaicinošāka nekā iepriekš. Bērni ārpus skolas ir pavadījuši ilgu laiku un, iespējams, ir aizmirsušās daudzas lietas par drošību uz ielām, sabiedriskajā transportā un citās vietās. Lai atsvaidzinātu zināšanas, drošības portāla “Par drošību!” vadītājs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Kārlis Apalups aicina vecākus ar saviem bērniem pārrunāt vairākus būtiskus drošības jautājumus.
Pēc ilgās atrašanās mājās vai baudot vasaras brīvlaiku, pirms došanās skolas gaitās, vecākiem ar saviem bērniem jāparrunā savstarpējās saskarsmes jautājumi, kuros ietilpst arī pieklājīga attieksme pret apkārtējiem cilvēkiem un runāšana ar svešiniekiem, proti, kad un kādos apstākļos tā ir pieļaujama. Runājot par svešiniekiem, bērnam ir jāmāca, kas ir svešinieki un kāpēc kaimiņš vai garāmejošs zēns arī ir svešinieki. Tikpat būtiski ir palīdzēt bērnam saprast, ka svešinieki mēdz būt dažādi, tostarp tādi, kuriem var lūgt palīdzību, piemēram, policisti, skolotāji, garāmejoši jaunie vecāki ar atvasēm, veikala pārdevēja u.c. Būtiskākais, lai nepieciešamības gadījumā, bērns nekautrētos un nebaidītos lūgt palīdzību. Pārāk mazi bērni, visticamāk, vēl nespēs atšķirt šos svešiniekus, tomēr zināšanu pamati ir jāieliek un bērns jāizglīto.
Pirms doties skolas gaitās, jāatsvaidzina pamatinformācija, ko bērns nepieciešamības gadījumā un ikdienā varēs izmantot. Savas dzīvesvietas adrese, vecāku vārdi un uzvārdi, tālruņu numuri u.tml. Tāpat jāpārrunā ar bērnu, ko drīkst un ko nedrīkst izpaust publiski vai stāstīt svešiem cilvēkiem.
Iesākot katru mācību gadu, skolēna ikdienas maršruts jāpielāgo tā, lai tas būtu pēc iespējas īsāks, drošāks un pietiekoši publisks. Lai bērns varētu to viegli iegaumēt un veikt patstāvīgi, vispirms ieteicams šo maršrutu vairākas reizes veikt kopā ar vecākiem, līdz bērns pats ir gatavs vest vecākus šajā maršrutā un ģimene jūtas droši par bērna spējām veikt maršrutu patstāvīgi. Tā kā šogad periods, kura laikā bērni savu ierasto maršrutu neveica, bijis krietni ilgāks, vēcākiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība maršruta atsvaidzināšanai un kopīgai tā izstaigāšanai.
Skolēna ikdienas maršruts var sastāvēt no brauktuvju šķērsošanas vietām, sabiedriskā transporta izmantošanas, līdz ar to - arī pieturu nosaukumu iegaumēšanas un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas. Vecākiem jāatgādina atvasei ielu šķērsošanas noteikumi, proti, pirms pāriet ielu jāapstājas un jāpārliecinās, vai nebrauc transports. Tāpat jāatgādina par nepieciešamību ievērot luksaforā degošās gaismas un to nozīmi. Ikvienam, piedaloties ceļu satiksmē, ir jāpārliecinās, vai ir droši uzsākt vai turpināt uzsākto kustību. Runājot par sabiedrisko transportu, ir jāiemāca viens vai divi maršrutu numuri, ar kuriem bērns nonāks nepieciešamajā galamērķī. Neieteiktu censties iemācīt visus maršrutus un to virzienus, tas var tikai sajaukt bērnam galvu un stresa situācijā viņš transporta izvēlē var pieņemt nepareizu lēmumu.
Ņemot vērā, ka bērni ir ļoti uzņēmīgi pret visa veida informāciju, pēc iespējas būtu jāuzmanās, lai bērns izvairītos no ļoti agresīvu programmu, datorspēļu, multfilmu skatīšanās ikdienā. Tas var būt iniciators agresīvai uzvedībai un izraisīt nepamatotas un bīstamas konfliktsituācijas. Tomēr šeit jāpiebilst, ka tas attiecas arī uz ģimenes ietekmi - bērns atdarina to, ko redz citur un, ja vecāki rādīs sliktu priekšzīmi, bērns viņus vairumā gadījumu atdarinās.
Šobrīd viedierīces, ko izmantojam ikdienā tiek veidotas tā, lai palīdzētu bērna vecākiem vai aizbildņiem justies drošāk. Ja bērns ir aizkavējies vai nav ieradies noteiktajā vietā un laikā, kā arī neatbild uz zvaniem, šāda viedierīce var parādīt bērna atrašanās vietu un aiztaupīt stresu. Šīs ierīces noteikti nevajdzētu izmantot pārspīlētai kontrolei, bet, lietojot atbildīgi un ar mēru, gan bērnam, gan vecākiem šādas ierīces rada lielāku drošības sajūtu mūsdienu saspringtajā ikdienā. Piemēram, ja bērnam tiek iegādāts telefons, būtu ieteicams uz tā uzstādīt, piemēram, Google Family Link, kas ļautu ne tikai pārliecināties par bērna atrašanās vietu, bet arī par to, kādu saturu viņš lieto.