Kā iedrošināt un atbalstīt bērnu skolas gaitās?

Par spīti korekcijām, kādas pasaulē ieviestas koronavīrusa Covid-19 radītās situācijas dēļ, arī šajā septembrī lielākā daļa skolu Latvijā vēra durvis skolēniem, kuriem priekšā kārtējais mācību gads, lai apgūtu arvien jaunas un jaunas zināšanas. Kamēr vecāko klašu skolēniem, jau krietnu laiku ir skaidrs, kas ir izglītība, un kā notiek mācību process, tikmēr mazākajiem, slēpjoties aiz garajiem gladiolu un citu rudens ziedu kātiem, iespējams, ir satraukums par to, kas gaidāms turpmāko mācību gadu laikā. Tiesa, to iespējams mazināt, ja vien vecāki spēj veiksmīgi palīdzēt atvasei iejusties jaunajā vidē, iemācīt, ko nozīmē, piemēram, mājas darbu pildīšana, kā arī būt vislielākais mazo ķiparu atbalsts brīžos, kad vien tas nepieciešams.

KAM DOMĀTA IZGLĪTĪBA?

Protams, tas ir visnotaļ filozofiska rakstura jautājumus, uz kuru atbilde tiek meklēta gadsimtiem ilgi, tomēr, kā grāmatā "Tu to vari! Kā palīdzēt savam bērnam skolā izcelties" norāda autors F.Bīdls, tad izglītība daļēji domāta tam, lai ieaudzinātu mūsos izpratni par to, ka pastāv saikne starp ieguldītā darba apjomu un prieku par padarīto. Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka laime ir cilvēka pozitīvās rīcības nejaušs blakusprodukts.

Meklējot atbildi uz jautājumu, kāds tad ir labs skolotājs, der atcerēties, ka labs pedagogs visiem spēkiem veicinās bērnā izziņas kāri, viesīs viņa apziņā šaubas un sniegs viņam visu nepieciešamo, lai bērns spētu mest izaicinājumu iepriekšējo paaudžu aprobētajām nostādnēm.

Izglītošanas procesam jābūt rosinošam, priecīgi satraucošam un vairumā gadījumu - arī anarhiskam, norāda F.Bīdls. "Tam jāiededz bērna dvēselē liesma, kurai nevajadzētu apdzist visa mūža garumā."

KAS JĀZINA PAR SKOLAS GAITU UZSĀKŠANU

Skolas gaitu uzsākšana, kā arī pāriešana uz jaunu skolu, lielākajai daļai bērnu saistīta ar adaptācijas jeb, citiem vārdiem sakot, pielāgošanās problēmu, uzsvērts Dr.Pola Kolmena grāmatā "Vecāki un bērni. Kā runāt ar bērnu problēmu situācijās". Tai nevajadzētu būt psiholoģiski pārāk traumējošai. Kad bērns jaunajos apstākļos iedzīvojies, tas var justies lepns, ka spējis šo periodu veiksmīgi pārvarēt. Bet, iekams adaptācijas periods sekmīgi beidzies, vecākiem vajadzētu rūpīgi sekot, kā bērns tiek galā ar savām problēmām.

Kas jāņem vērā:

· Ja vien iespējams, nekad nevajadzētu mainīt bērnam skolu mācību gada vidū.

· Iedzīvošanās jaunā skolā kļūst vēl smagāka, ja bērnam vienlaikus nākas pierast arī pie kādām smagām pārmaiņām ģimenē, piemēram, vecāku šķiršanos.

· Ja bērnam jaunajos apstākļos grūti iedzīvoties, vajadzētu palūgt jauno skolotāju pateikt bērnam dažus laipnus un iedrošinošus vārdus.

· Satraukuma līmenis ir atkarīgs no tā, cik daudz bērnam apkārt ir lielo nezināmo. Satraukumu ievērojami var mazināt skolas apmeklējums vēl pirms mācību gada sākšanās.

Ieteicamās frāzes:

· Sarunās ar bērnu nekautrējies pajautāt: "Par ko tu, mīļumiņ, nervozē un domā visvairāk? "

· Vecākiem vajadzētu bērnu rosināt izteikt savas apslēptās domas un jūtas. Ieteicams atcerēties, ka labāk šādas sarunas vedas, piemēram, spēlējoties, ejot pastaigās, vai kādās citās kopīgās nodarbēs ar bērnu.

· Bērni var uzdot virkni jautājumu, kuros dzirdams satraukums un stress. Vecākiem jābūt gataviem sniegt padomus, kā šādās situācijās rīkoties, lai bērna bažas mazinātu.

Frāzes, no kurām jāizvairās:

· Situācijā, kad bērns ir satraukts par jauno un, iespējams, vēl nezināmo nelieto tādu frāzi kā "pēc tam, kad pieradīsi, viss būs kārtībā." Sakot šādus vārdus bērna turpmākajai atklātībai tiek pārvilkta svītra.

· "Ja tu savu attieksmi nemainīsi, neviens ar tevi negribēs spēlēties."

· "Tu savu uztraukumu pielipini mazajam brālim/ māsai. Tagad arī viņš negrib iet uz skolu." Vecākiem jāatceras, ka šādās situācijās arī vecākā bērna pienākums nav rūpēties par mazāko atvašu sagatavošanu skolai.

KAM NEPIECIEŠAMA DISCIPLĪNA UN NOTEIKUMI

Disciplīna ir tāda lieta, ar kuru kopīga valoda jāatrod pašam, atgādināts grāmatā. Neviens cits bērna vietā to nodrošināt nespēj. Ja tā tomēr notiek, bērns nekad nemācēs pats sevi disciplinēt, un tam šajā ziņā atliek vien paļauties uz citiem.

Bērniem vajadzīgi un arī patīk dažādi noteikumi. Kad klasē ienāk saslimušā skolotāja aizvietotājs, viņa ierašanās sākotnēji tiek uztverta ar ovācijām, jo visu stundu paredzama draiskošanās. Bet šādas ovācijas nevienu nespēj apmānīt. Īstenībā bērni jūtas neapmierināti. Viņi zina, ka mācīties ir svarīgi un ka pieaugušo izdomātie noteikumi domāti bērnu drošībai. Ierodoties "rezerves skolotājam", bērnus patiesībā uztrauc tas, vai viņi vispār tobrīd var justies droši, vai konkrētajā mācību stundā kaut ko iemācīsies. Izvirzot savam bērnam dažādus noteikumus, vecāki tiem parāda, ka rūpējas par bērnu drošību. Bērni pret izvirzītajiem noteikumiem var protestēt, bet īstenībā viņi ir priecīgi, ka šādi noteikumi pastāv un tiek prasīta bezierunu izpilde. Tas, ka tiek noteiktas robežas, kuras bērns nedrīkst pārkāpt, nozīmē, ka bērni var dzīvot un rotaļāties drošībā.

NOTEIKUMU IEVĒROŠANA MĀJĀS

Kas attiecas uz noteikumu ievērošanu mājās, grāmatā "Tu to vari! Kā palīdzēt savam bērnam skolā izcelties" atgādināts, ka tas ir vienīgi vecāku ziņā. Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērnam jāķeras pie skolas uzdevumu pildīšanas brīdī, kad atvase pārkāpusi mājas slieksni. Citiem tikmēr šķiet, ka mājas darbu pildīšanai var pieķerties, piemēram, pēc pusdienu nobaudīšanas. Pieņemama ir jebkura sistēma, kura liecina par to, ka bērna attieksme pret mājas darbu izpildi ir nopietna.

KO DARĪT, JA BĒRNS ATSAKĀS MĀCĪTIES

Piekritīsiet, ka dzīvē situācijas mēdz būt dažādas, un vecāki var piedzīvot brīdi, kad bērns atsakās mācīties. Nevajadzētu krist panikā, bet gan uz situāciju paskatīties racionāli. Dr.Pols Kolmens grāmatā "Vecāki un bērni. Kā runāt ar bērnu problēmu situācijās" iesaka vecākiem pārliecināties, ka, uzspiežot kaut ko bērnam ar varu, tie viņā nevēlas realizēt savus nepiepildītos sapņus. Vecākiem nebūtu slikti mazliet padomāt arī pašiem par sevi. Vai, zaudējot interesi, jūs arī tūlīt no iesāktā darba atsakāties? Vai arī iekļaujaties to cilvēku kategorijā, kuri strādā sev netīkamu un nožēlojamu darbu tikai tāpēc, ka izjūt pienākumu to darīt?

Kā runāt ar bērnu šādās situācijās :

· Vecākiem vajadzētu laikus pastāstīt, kas bērnu sagaida nākotnē. "Es zinu, ka tu vari nolemt atsacīties no mūzikas stundām. Es neiebilstu, ka tu par to izšķiries pirmo divu mēnešu laikā, bet pēc tam tiesību atteikties tev vairs nebūs."

· Tāpat vecākiem vajadzētu painteresēties par cēloņiem, kas izraisījuši intereses trūkumu. Iespējams, ka bērnam nepatīk kāds cits tā vienaudzis grupā. Var būt, ka citi bērni to izsmej. Nav izslēgts, ka skolotājs uz bērnu kliedz, tādējādi sagādājot bērnam emocionālu diskomfortu.

· Bērnu vajadzētu mudināt un iedrošināt tur, kur viņam veicas labāk. "Es zinu, ka iesildīšanās un muskuļu stiepšanās vingrinājumi ir diezgan garlaicīgi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tev deju stunda vairs nepatīk. Bet pēc trim mēnešiem tu būsi lieliski apguvis stepu, un es zinu, ka tā tev ir sirdslieta," komunikācijas piemērā norāda grāmatas autors.

Frāzes, no kurām šādās situācijās jāizvairās:

· Brīdī, kad bērns atsaka mācīties, vecākiem tomēr vajadzētu ievērot zināmu toleranci. Tādas frāzes kā "Nu labi, vari vairs uz tām stundām neiet. Bet nedomā, ka es vēl kādreiz tērēšu naudu, ja tev ienāks prātā izvēlēties citas nodarbības" jāaizmirst, un bērnam tās nav jādzird.

· Ja bērns patiesi vairs nevēlas turpināt nodarbības, vai gluži pretēji izrāda lielu interesi par citām mācībām, vecākiem nāksies samierināties ar naudas zaudējumu.

KO DARĪT, JA RODAS KONFLIKTSITUĀCIJA STARP BĒRNU UN SKOLOTĀJU

F.Bīdls grāmatā "Tu to vari! Kā palīdzēt savam bērnam skolā izcelties" sniedzis padomu, kā rīkoties šādā situācijā, tomēr nenoliedz, ka dažiem vecākiem šāds padoms liksies kā zobu sāpes. "Ja rodas konfliktsituācija starp jūsu bērnu un atsevišķu skolotāju, ir viens drošs veids, kā no radušās situācijas izkļūt ar visminimālākajām nepatikšanām un zaudējumiem."

Vienmēr nostājieties skolotāja pusē. Vairums mācībspēku ir pilnīgi pieņemami - patīkami, labestīgi un domājoši cilvēki. Viņiem nesagādā prieku nonākt ar bērniem konfliktā, bet, ja bērns nemitīgi pārkāpj noteikumus, tad skolotājam ir pienākums uz to reaģēt. Talantīgi sava amata profesionāļi nemēdz runāt nepatiesību, lai tikai bērnu iegāztu. Daudzi bērni turpretī melos pilnās burās. Tāpat jāatceras, ka konfliktsituācijas saasinās tajos brīžos, kad bērna vecāki skolā saceļ traci, paaugstina balsi. Šāda attieksme nenāk par labu nevienam.

Padoms! Ja šī ir pirmā reize, kad tava atvase uzsāk skolas gaitas, nekautrējies meklēt padomu ne vien mācību iestādē, bet arī, piemēram, noderīgā literatūrā. Dr.Pola Kolmena grāmatā "Vecāki un bērni. Kā runāt ar bērnu problēmu situācijās" atradīsi atbildes arī uz tādiem jautājumiem kā rīkoties, ja bērns raizējas par savu ārējo izskatu, kā vairot pašapziņu, kā bērnam iemācīt piedot, pārvarēt bailes no atšķirtības un citas svarīgas atbildes tēmām, kas svarīgas katrai atvasei.